Ātro kredītu devēji šokēti par licences maksu; cīņu sola turpināt
Nebanku kreditori ir šokēti par valdības lēmumu noteikt 50 000 latu licences maksu. Pēc ātro kredītu devēju domām, šī sistēma no valsts puses sāk izskatīties kā ļoti izdevīgs komercprojekts, aizbildinoties ar nozares sakārtošanu.
Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas pārstāve Gaļina Ševšeļova pauda sašutumu par Ekonomikas ministrijas (EM) rīcību, kurai vēl iepriekšējā valdības sēdē premjers Valdis Dombrovskis (V) lūdzis rast kompromisu ar nozari par plānotajām licences maksām, nosakot to starp 25 000 latu un 50 000 latu.
Taču visu iepriekšējo nedēļu neviens ministrijas pārstāvis nav mēģinājis sazināties ar nozares pārstāvjiem, tāpēc nebanku kreditētāji paši nosūtījuši aicinājumus Dombrovskim un ekonomikas ministram Artim Kamparam (V) tikties. Dombrovskis pat rezolūcijā uzdevis Kamparam tikties ar nozares pārstāvjiem, taču ekonomikas ministrs, pēc Ševšeļovas teiktā, to nav vēlējies.
Tikai pirms valdības sēdes ar nozares pārstāvjiem ticies EM valsts sekretārs Juris Pūce, kurš neesot varējis pamatot, kāpēc pirmreizējā licences maksa nosakāma tieši 50 000 latu apmērā un ikgadējā 10 000 latu apmērā.
Vienīgais arguments, ko ministrija izmantojot, esot - 50 000 latu licence sakārtos nozari, taču uz jautājumiem, vai arī 10 000 latu vai 25 000 latu licence tirgu nevarētu sakārtot, ministrijas pārstāvji norādot, ka "50 000 latu to izdarīs labāk", sacīja Ševšeļova.
Nebanku kreditētājiem nav izprotams, kāpēc EM nemeklēja kompromisus, ja uz tāda nepieciešamību bija norādījis arī Ministru prezidents. "Nostāja ir tik agresīva, ka rodas sajūta, ka runājam ar sienu. Nekādi argumenti, nekādi cipari, nekādi ekonomiskie vai juridiskie atzinumi netiek ņemti vērā. Tas ir jocīgi. Visu laiku tiek runāts par politisku lēmumu. Bet ir jautājums, kurš ir ieinteresēts tādā politiskā lēmumā?" vaicāja asociācijas pārstāve, nevēloties izteikt minējumus, kurš šāda lēmuma pieņemšanā bijis interesēts.
Turklāt patlaban Latvijas nebanku kreditētājiem noteiktās licences maksas būšot augstākās visā Eiropas Savienībā (ES). Licencēšanas sistēma darbojoties vēl vairākās valstīs, bet tikai divās - Lielbritānijā un Īrijā - par licenci ir arī jāmaksā. Tomēr licences maksa šajās valstīs esot krietni zemāka - aptuveni 1000 latu gadā.
"Latvija laikam ir visattīstītākā ES valsts, ja jau licences maksa tiek noteikta visaugstākā," ar ironiju sacīja Ševšeļova, uzsverot, ka patlaban nebanku kreditoru licencēšanas sistēma no valsts puses sāk izskatīties kā ļoti izdevīgs komercprojekts, aizbildinoties ar nozares sakārtošanu.
Viņa atgādināja, ka jau patlaban tirgū var just negatīvās sekas, jo ir jau atsevišķi lombardi, kuri kļuvuši par komisijas veikaliem un savu darbu turpinās bez licences, tādējādi arī nepalīdzot sasniegt EM izvirzītos fiskālos mērķus no licences maksām.
Ševšeļova arī minēja, ka daži hipotekārās kreditēšanas uzņēmumi jau saņēmuši zvanus no bankām ar piedāvājumu pārpirkt to portfeļus.
Biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā esošā informācija arī liecina, ka atsevišķi nozares spēlētāji jau meklē iespējas, kā konsolidēties un kļūt par kādas bankas saistīto uzņēmumu un tādējādi izvairīties no licences maksāšanas. Tāpat tiekot pētītas iespējas strādāt Latvijā no ārvalstīm, bet par lombardiem pastiprinātu interesi sākuši izrādīt investori no Krievijas un Ukrainas.
Licences plānots ieviest no 1.novembra un, kā atzina Ševšeļova, uzņēmumiem vēl ir laiks, lai apdomātu un izvērtētu savas iespējas turpināt darbu, taču patlaban tiek prognozēts, ka lielākā daļa no pašreizējiem spēlētājiem tomēr būs spiesti savu darbību pārtraukt.
Lai arī nebanku kreditētāji divus mēnešus gan ar neatkarīgu finanšu ekspertu, gan juristu palīdzību centās EM pārliecināt, ka pārmērīgi augstās licences maksas kaitēs patērētājiem, jo samazinās konkurenci tirgū, cerības aizstāvēt savu taisnību vēl nav zudušas.
Jau pagājušajā nedēļā nozares pārstāvji vērušies Konkurences padomē, bet šodien nosūtīta arī vēstule Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, kurā norādīts, ka nesamērīgās valsts nodevu likmes ir pretrunā ar komercdarbības brīvību, īpašuma brīvību un ir vērsta uz pilnīgu patērētāju kreditēšanas tirgus monopolizāciju.
"Šāda monopolizācija un konsolidācija ļoti īsā termiņā novedīs pie situācijas pasliktināšanās patērētāju tiesību aizsardzības jomā, jo atlikušiem tirgus dalībniekiem pastāvēs iespēja izmantot situāciju procentu likmju un citu pakalpojumu izmaksu kāpināšanai un tas būs jādara, tostarp - lai kompensētu samaksāto nodevas apmēru valsts budžetā," uzsvēra Ševšeļova.
Nebanku kreditētāji nav atmetuši arī ideju vērsties Satversmes tiesā, taču patlaban vēl esot nepieciešams saprast, cik nozares pārstāvji šajā procesā būs gatavi piedalīties, tostarp dalīt arī procesa izmaksas.
EM sākotnēji bija plānojusi, ka nodevas ieviešana budžetā dos papildu 8,5 miljonus latu, taču tagad tiek plānoti 4,25 miljoni latu. Tomēr Ševšeļova prognozēja, ka arī šie ienākumi budžetā netiks sasniegti un budžets var cerēt vien uz aptuveni miljona latu papildu ienākumiem.
Kā ziņots, valdība šodien akceptēja EM sagatavoto noteikumu projektu "Kārtība, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par licences izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasības kapitālsabiedrībai licences saņemšanai", kas nosaka prasības par kapitālsabiedrības pašu kapitālu un pamatkapitālu, kā arī prasības attiecībā uz kapitālsabiedrības padomes un valdes locekļiem, valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.
Ministrija uzskata, ka nodevu apjoms - 50 000 latu par licences izsniegšanu un 10 000 latu par licences pārreģistrāciju - nodrošina tādu godprātīgu kapitālsabiedrību esamību kreditēšanas tirgū, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, un līdz ar to arī kvalitatīvu un tiesību aktiem atbilstošu pakalpojumu sniegšanu patērētājam.
Nozare.lv LETA / Foto: Shutterstock
