Pēc darba tirgus atvēršanas Vācijā galvenokārt ieplūdīs baltieši un poļi
Vācijā pēc darba tirgus atvēršanas šā gada 1.maijā galvenokārt ieplūdīs baltieši un poļi, taču nav gaidāms, ka šo turīgo Rietumeiropas valsti pārplūdinās milzīgi Austrumeiropas viesstrādnieku pūļi, prognozē Vācijas federālā darba biroja Nodarbinātības pētījumu institūts (IAB).
Aģentūra "Reuters" atsaucas uz IAB veiktu pētījumu, kas liecina, ka pēc darba tirgū pastāvošo ierobežojumu atcelšanas Vācijā no astoņām jaunajām Eiropas Savienības valstīm ik gadu ieplūdīs 100 līdz 140 tūkstoši strādājošo, lielākoties no Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
IAB eksperti uzsver, ka darba tirgus atvēršana ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs Vācijas ekonomiku, ļaujot līdz 2020.gadam tai pieaugt papildu par 1,5 procentpunktiem.
Turklāt, pēc viņu paustā, austrumeiropiešu ielaišana Vācijā nepasliktinās vietējo 40 miljonu darbarūķu stāvokli. Lai gan austrumeiropieši, iespējams, piekritīs strādāt par zemākām algām, pētnieki uzskata, ka paši vācieši to nejutīs, jo zemāku atalgojumu saņems ārzemnieki, nevis vietējie strādājošie.
Visbūtiskāk, pēc IAB aplēsēm, darba tirgus atvēršana varētu ietekmēt tos vāciešus, kuri saņem zemākās algas, jo kvalificēti strādājošie Vācijā bez ierobežojumiem varēja strādāt jau līdz šim, bet no 1.maija ierobežojumi tiks atcelti arī zemas kvalifikācijas strādniekiem.
Savukārt Ķelnē bāzētais Vācijas Ekonomikas pētījumu institūts (IW) aprēķinājis, ka līdz 2020.gadam Vācijā no Austrumeiropas varētu ierasties līdz 1,2 miljoniem strādājošo, no kuriem aptuveni 800 tūkstoši - nākamajos divos gados.
IW veikta aptauja atklāj, ka 40% Vācijas iedzīvotāji baidās, ka darba tirgus atvēršanas dēļ pasliktināsies viņu stāvoklis, tostarp pazemināsies darba algu līmenis.
