Biogāzes rūpnīcas ir pārsubsidētas; tas nāk par sliktu zemniekiem
Patlaban biogāzes rūpnīcas ir pārsubsidētas, kas nāk par sliktu zemniekiem, atzīst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. "Dažkārt zemnieks aizmirst par labības ražošanu un dažādu solījumu iespaidā ķeras pie nereāliem projektiem, tikai pēc tam atjēdzoties, ka zemes par maz un nespēj saražot nepieciešamo zaļo masu. Tādēļ priekšlikums nepieļaut pārsubsidēšanu ir atbalstāms," sacīja Jansons.
Asociācijas vadītājs norādīja, ka problēmu rada tendence, ka biodegvielas ražotāji mēdzot laicīgi nenorēķināties ar zemniekiem par piegādāto izejvielu, līdz ar to trūkst naudas un uz pieaugošo izdevumu fona saimniekošana vairs neesot rentabla.
"Lauksaimniekus interesē ilgtspējīgs process. Šodien pērkam izejvielas jau 2012.gada darbam, vienlaikus cenšoties pārdot produkciju, un te iezīmējas liela problēma. Lai gan šķiet, ka saražotās produkcijas cena ir augsta, peļņa no viena hektāra samazinās. Patlaban tie ir tikai vidēji 100 eiro jeb 70 lati no hektāra, un tas notiek visur Eiropā, jo spiediens no pārējiem ražotājiem citviet pasaulē ir liels. Nepatīkamākais, ka izdzīvot spēj tikai lielās saimniecības, un šī tendence nav apturama. Nodarbinātība laukos samazinās, bet izdevumi neapturami pieaug. Tādēļ aicinām Ekonomikas ministriju atbalstīt kooperatīvu asociācijas priekšlikumu piešķirt atbalstu ražotājam tikai tad, kad tas norēķinājies ar lauksaimnieku par līgumā paredzēto summu," norādīja Jansons.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sacīja, ka lauksaimniekiem atšķirībā no biodegvielas ražotājiem joprojām pienākas daudzas subsīdijas. "Līdz 2010.gada beigām lielākā daļa no biodegvielas ražotāju ķēdes posmiem atbalstu saņēma - gan zemnieki, gan ražotāji. Tirgotāji atbalstu nesaņēma, ja neskaita atlaidi no nodokļiem. Cits jautājums, ka pēc 2010.gada ražotāju posms atbalstu vairs nesaņem. Tomēr nevajag aizmirst, ka rapšu audzētāji kā saņēma, tā turpina saņemt vairākas citas valsts subsīdijas rapša audzēšanai. Tur ir gan vienotais platību maksājums, gan bezakcīzes degviela un citas subsīdijas. Protams, var diskutēt par atbalsta apjomu salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm, tomēr tas pastāv."
Savukārt kooperatīvu sabiedrības "Latraps" izpilddirektora vietnieks Juris Cinītis norādīja, ka minētā atbalsta sadale nav bijusi proporcionāla.
"Tomēr pastāv problēma, cik proporcionāla ir atbalsta sadale. Pieminētās subsīdijas lielākoties ir Eiropas maksājumi, kas būtībā ir vienīgais atspaids zemniekam, kuram trūkst apgrozāmo līdzekļu. Ne jau tādēļ izvedam rapsi ārā, lai kādam ieriebtu, bet gan tādēļ, lai būtu vismaz kāda nauda. Tādēļ vai nu biodegvielas ražotāju, vai tirgotāju, vai arī kooperatīvu pusē jābūt kaut kādai shēmai, kas ļautu rapsi neizvest, jo līdz šim ir tā, ka rapsi izdevīgās cenas dēļ izvedam, bet pēc gada starpniekfirmas to atkal ieved. Nopelna transportētāji, un vairumā gadījumu tās nav vietējās firmas. Svarīgi, lai valsts atbalsts paliek Latvijā. Jābūt mehānismam, kā katram ķēdes posmam kaut ko iedalīt," sacīja Cinītis.
