Plāno palielināt vilciena Rīga‒Maskava kustības ātrumu
Vilciens Rīga‒Maskava tuvākajā nākotnē jāskata kā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekts, lai palielinātu vilciena kustības ātrumu līdz 140 kilometriem stundā, ceturtdien vienojās Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Krievijas transporta ministrs Igors Ļevitins.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciālistes Elīnas Balgalves sniegto informāciju puses vienojās, ka jāstrādā ne vien pie infrastruktūras modernizēšanas, kas ļaus palielināt vilciena kustības ātrumu, bet arī pie robežkontroles un muitas kontroles jautājumu risināšanas, lai panāktu, ka vilcienam robežpunktā nav jāapstājas. Lai veiktu šī projekta papildu ekonomisko izvērtējumu, tiks izveidota abu valstu ekspertu darba grupa.
Tikšanās laikā ministri pārsprieda arī tuvākajā nākotnē veicamos darbus prāmju satiksmes izmantošanā starptautiskajos autopārvadājumos. Šāda satiksme Krievijai ir ārkārtīgi nozīmīga, un tā to attīsta gan Baltijas, gan Melnās jūras un perspektīvā arī Kaspijas jūras virzienā. Tāpēc Latvijas un Krievijas starptautiskie autopārvadātāji intensīvi darbojas kopīgā projekta par autoprāmju satiksmes attīstību no Latvijas uz Eiropas Savienības valstu ostām ietvaros. Iecerēts, ka šis projekts tiks sākts gada otrajā pusē.
Pēc Balgalves teiktā, ministru sarunu darba kārtībā tika iekļauts arī robežšķērsošanas jautājums. Patlaban tas ir kļuvis sevišķi aktuāls, jo, attīstot autoprāmju satiksmi, pieaugs pārvadājumu apmērs starp abām valstīm un līdz ar to – robežšķērsošanas institūciju darba apmērs. Pie robežšķērsošanas jautājuma risināšanas darbs norit regulāri – arī 7. un 8. jūnijā Rīgā notikušās Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) Transporta darba grupas sēdē puses meklēja efektīvākos risinājumus, lai jau tuvākajā laikā būtiski saīsinātu Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai nepieciešamo ilgumu. Patlaban tiek strādāts pie tā, lai kravas automašīnas robežšķērsošanai varētu iepriekš pieteikt elektroniski, bet līdz jūlija beigām paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu paātrinātu kontroli kravu pārvadātājiem, kuri veic multimodālos pārvadājumus – savienojot autopārvadājumus ar jūras transporta izmantošanu. Savukārt kravu pārvadājumu pa dzelzceļu intensificēšanai abu valstu dzelzceļa administrācijas vienojās aktivizēt darbu pie elektroniskās priekšdeklarēšanās projekta īstenošanas.
Lai palielinātu robežšķērsošanas punktu caurlaidības spēju un veiktu ar to saistītās izmaiņas nacionālajos plānošanas dokumentos, šogad augustā jāveic kopīgs visu Latvijas un Krievijas robežpunktu monitorings. Vadoties pēc tā rezultātiem, septembrī būtu jāorganizē abu valstu kompetento iestāžu tikšanās, kas ļaus izstrādāt kopīgus juridiskos risinājumus, pavēstīja SM pārstāve.
Viņa sacīja, ka puses arī vienojās strādāt pie četru joslu automaģistrāles attīstīšanas starp Rīgu un Maskavu, kas veicinās tranzītu uz Latvijas lielākajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Ministri bija vienisprātis, ka abām valstīm turpmāk regulāri jāapmainās ar informāciju par ceļa posmu plānotajiem remontiem, kā arī jāizstrādā autoceļu no Maskavas uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām attīstības plāni. Autoceļu Rīga–Maskava iecerēts rekonstruēt dažu tuvāko gadu laikā.
Abu ministru tikšanās notika Latvijas un Krievijas SVK pasākumu ietvaros. SVK ilgst no 9. līdz 10.jūnijam un norisinās Liepājā.
