Baltijas valstīs pārtikas produktu cenas pieaug straujāk nekā eiro zonā

Viņa informēja, ka pārtikas cenas šogad aprīlī Igaunijā bija par 12,2%, Lietuvā par 10,3% un Latvijā par 9,9% augstākas nekā attiecīgajā perioda pērn. Tajā pašā laikā cenas eiro zonā pieauga vien par 2%. "Galvenajās preču grupās vislielākās atšķirības cenu dinamikā ir novērojamas maizei un labības produktiem, kā arī piena produktiem. Protams, daļēji tas ir saistīts ar lielāku cenu svārstīgumu Baltijā, kur arī cenu kritums krīzes laikā bija daudz dziļāks nekā Eiropā. Tomēr ir arī citi, vietējie mikro līmeņa faktori, piemēram, dažādu nozaru lielums un koncentrācija," secināts pētījumā.

Strašuna paskaidroja, ka viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc cenu dinamika Baltijā atšķiras no eiro zonas, ir reģionālā konkurence. "Piemēram, piena produktu cenas Latvijā ietekmē Lietuvas pārstrādātāju stratēģija, kas iepērk pienu no Latvijas lauksaimniekiem dārgāk, nekā vietējie pārstrādātāji to var atļauties, bet pēc tam pārdod daļu no gatavas produkcijas Latvijā pa zemāku cenu nekā vietējie ražotāji. Piena pārstrādātāju tirgus Lietuvā ir lielāks, koncentrētāks un efektīvāks (ar lielāku jaudu noslodzi), tāpēc Lietuvas spēlētāji var ietekmēt cenas arī Latvijā," teica Strašuna.

Viņa klāstīja, ka vēl viens faktors ir iekšējā konkurence lauksaimnieku, ražotāju un tirgotāju vidū. "Piemēram, mazumtirgotāju tirgus ir viskoncentrētākais Latvijā un Lietuvā, kur divi lielākie spēlētāji aizņem 55–60% no tirgus. Konkurences padomju (Latvijā un Lietuvā) un centrālās bankas (Igaunijā) pētījumi rāda, ka pēdējā laikā ir gadījumi, ka pārtikas produktiem cenas tikušas celtas vairāk nekā to pamato izejvielu cenu kāpums. Ražotāju un tirgotāju rentabilitāte 2010. gadā ir uzlabojusies, protams, tas uzreiz nenozīmē konkurences trūkumu vai cenu pieaugumu, jo uzņēmumu pelnītspējai ir jāuzlabojas pēc krīzes. Tomēr ir arī citi pētījumi, piemēram, kas norāda uz konkurences pasliktināšanos visās trijās Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Lietuvā," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks norādīja – sagaidāms, ka vidējā patēriņa cenu inflācija pierims no 4,2% šogad līdz 2,6% 2012. gadā Latvijā, no 3,8% līdz 3,2% Igaunijā un no 3,2% līdz 2,5% Lietuvā. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs ir 2011. gada aprīļa prognozes un, visticamāk, tās tiks pārskatītas uz augšu visās trijās valstīs.

"Prognozējams, ka pasaules izejvielu cenu ietekme uz Baltijas cenām nākamgad samazināsies, arī nodokļi netiks paaugstināti. Tomēr, mājsaimniecību patēriņam pakāpeniski atjaunojoties, pieaugs pieprasījuma puses ietekme uz cenām, īpaši Igaunijā. Uz to norāda arī strauji augošās iedzīvotāju inflācijas gaidas visās trijās valstīs. Šim pamata scenārijam saredzam vairākus būtiskus riskus, kas var palielināt inflāciju turpmākajos gados," teica Kazāks.

Viņš pastāstīja, ka pastāv bažas, ka Baltijas darba tirgos var atkal veidoties algu un produktivitātes nelīdzsvarotība. Ņemot vērā brīvo darbaspēka plūsmu Eiropā, augošās Baltijas valstu ekonomikas, kas prasīs vairāk darbaspēka, un vājo darbaspēka piedāvājumu (emigrācijas, strukturālā bezdarba, iedzīvotāju novecošanās un imigrācijas politiku trūkuma dēļ), ir risks, ka pieprasījums pēc darbaspēka pārsniegs piedāvājumu. Tas varētu atkal veicināt algu kāpumu, kas ir straujāks par produktivitātes izaugsmi, norādīja ekonomists.

Viņš piebilda, ka, otrkārt, ir liela neskaidrība attiecībā uz pasaules izejvielu cenu dinamiku. "Ir ļoti grūti prognozēt, kā attīstīsies politiskā situācija Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kāda šogad būs lauksaimnieku raža, kas notiek ar laika apstākļiem, vai palielinās protekcionisms. Ja cenas pasaulē pieaugs straujāk, tas sadārdzinātu Baltijas valstu importu un palielinātu arī patēriņa cenas," uzsvēra "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā.

"Treškārt, iekšzemes konkurence varētu būt lielāka problēma nekā šķiet. Patērētāju inflācijas gaidām pieaugot, ir risks, ka mazumtirgotāji varētu izmantot iespēju un atgriezties pie buma laika rentabilitātes agrāk, nekā to pamato ekonomiskā situācija,"  teica Kazāks.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad maijā patēriņa cenas pieauga par 0,4%, salīdzinot ar aprīli, bet gada inflācija (šā gada maijs salīdzinājumā ar 2010. gada maiju) sasniedza 5%. Savukārt gada vidējā inflācija – 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, – maijā bija 2,1%.

BNS