Baltijā tēriņi alkoholam ir lielākie Eiropas Savienībā
Baltijas valstu un Ungārijas mājsaimniecību izdevumi alkohola iegādei ir lielākie Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Vislielāko mājsaimniecības ienākumu daļu alkohola iegādei atvēl Igaunijas iedzīvotāji - 5,8% no ģimenes budžeta.
Otrajā vietā ierindojas Ungārija ar 5,3% no ģimenes budžeta, bet trešajā vietā ir Lietuva ar 4,7% un piektajā vietā Latvija ar alkohola iegādei iztērētajiem 4,3% no ģimenes ienākumiem.
Vismazāk naudu alkohola iegādei tērē Itālijas mājsaimniecības - 0,7% no ģimenes budžeta, kam seko Spānija ar 0,8% un Grieķija ar 0,9%.
ES vidēji alkohola iegādei mājsaimniecības tērē 1,5% no ģimenes budžeta.
Savukārt bezalkoholisko dzērienu iegādei Latvijas mājsaimniecības tērē 0,1% ģimenes budžeta, kas ir mazākais rādītājs ES.
Vislielāko daļu mājsaimniecības ienākumu bezalkoholisko dzērienu iegādei tērē Ungārija - 2,6% no ģimenes budžeta.
Lietuvas iedzīvotāji bezalkoholisko dzērienu iegādei tērē 1,9% no ģimenes budžeta, kas ir trešais augstākais rādītājs, bet Igaunijas iedzīvotāji 1,4%, kas devītais augstākais rādītājs.
ES vidēji bezalkoholisko dzērienu iegādei mājsaimniecības tērē 1,2% ģimenes ienākumu.
Pārtikas iegādei Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju atvēlētā ienākumu daļa ir starp lielākajām ES.
Visvairāk pārtikas iegādei tērē Rumānijas iedzīvotāji - 26,6% no ienākumiem, kam seko Lietuva ar 23,3% un Bulgārija ar 21%. Igaunija ar 20,9% ierindojas ceturtajā vietā, bet Latvija ar 18,4% ieņem piekto vietu.
Vismazāko daļu no ienākumiem pārtikas iegādei tērē Luksemburgas iedzīvotāji - 8,1%, kam seko Lielbritānija ar 8,5% un Īrija ar 8,6%.
ES vidēji mājsaimniecības pārtikas iegādei tērē 11,9% no ģimenes budžeta.
Savukārt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem atvēlētā ienākumu daļa Baltijas valstīs ir starp mazākajām.
Vismazāko daļu no ģimenes budžeta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem atvēl lietuvieši - 1,9%, kam seko Polija ar 2,2%, Rumānija ar 2,8%, Latvija ar 3,3%, un Ungārija ar 3,5%. Igaunijas mājsaimniecības šim nolūkam tērē 4,4%, kas ir sestais mazākais apjoms.
Visvairāk sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tērē Spānijas mājsaimniecības - 14,8% no ģimenes ienākumiem. ES vidēji sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem mājsaimniecības tērē 6,9% ģimenes budžeta.
"Eurostat" ziņojumā apkopoti dati par 2009.gadu, izņemot Franciju un Maltu (dati no 2010.gada), Īriju un Slovākiju (no 2008.gada), Lietuvu un Portugāli (no 2007.gada), Bulgāriju un Zviedriju (no 2005.gada).
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press
