Rīgas dome apstiprina ieceri padziļināt Daugavu

Lēmums pieņemts ar 40 balsīm "par", sešām balsīm "pret" un četriem deputātiem atturoties.

Rīgas ostas galvenā kuģu ceļa padziļināšanas darbus plānots veikt divās kārtās. Pirmajā etapā 2012.-2014.gadā visu kuģu ceļu no pieņemšanas bojas līdz Kundziņsalai plānots padziļināt līdz 15 metriem, jo Kundziņsalā plānota konteineru termināļa celtniecība.

Ja būs pietiekams pieprasījumus, tad 2014.-2018. gadā tiks veikta otrā kārta un kuģu ceļa posmu Rīgas jūras līcī no pieņemšanas bojas līdz Rīnūžiem padziļinās līdz 17 metriem, jo pie Krievu salas plānots izbūvēt dziļūdens piestātnes.

Plānots, ka kopumā no Daugavas pamatnes tiks izraktas aptuveni 14 miljoni kubikmetru grunts. Izņemto grunti plānots izgāzt esošajā un jaunajā jūras izgāztuvē uz ziemeļiem no kuģu kanāla, kā arī veidot jaunu pagaidu atbērtni Rīgas brīvostas teritorijā jūras pusē, blakus Rietumu molam, ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas. Plānotā pagaidu grunts atbērtne robežojas ar Buļļu salu aptuveni 820 metru garā joslā un iesniedzas jūrā aptuveni 730 metrus.

Vecajā izgāztuvē plānots novietot apmēram 8 miljonus kubikmetru grunts, jaunajā - ap 4 miljoniem kubikmtru, savukārt jaunajā atbērtnē pie rietumu mola plānots izvietot 2 līdz 3 miljonus kubikmetru grunts 50-70 hektāru platībā aptuveni trīs metru dziļumā. Pagaidu atbērtnes pastāvēšanas laiks nepārsniegšot 10 gadus.

Pret pagaidu atbērtnes veidošanu pie Rietumu mola iebilst Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji, kuri ir noraizējušies par jūras aizbēršanu un uzsver, ka tādējādi Rīga zaudēs zilā karoga pludmali Vakarbuļļos. Biedrība "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" uzsver, ka Rīgas ostas sagatavotajā vides pārskatā ietvertie risinājumi ir pretrunā vairākiem likumiem. Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti 362 iedzīvotāju paraksti pret šo ieceri, informēja biedrības priekšsēdētāja Sandra Jakušonoka.

Biedrība ir vērsusies tiesā, lai aizstāvētu savas intereses un nepieļautu ainavas degradāciju un ievērojamu zivju resursu iznīcināšanu. Ostas pārstāvji solīja, ka pagaidu atbērtne pastāvēs ne ilgāk kā 10 gadus - grunti varot izmantot pludmales "barošanai", kompensējot noskalotās teritorijas, turklāt šī grants esot noderīga ceļu būvniecībā, tāpēc to neizmantot būtu nesaimnieciski. "Katrs dara savu darbu - jūs balsojat, es strādāju, cilvēki protestē. Tas ir darbs," domes sēdē sacīja ostas pārstāvis.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš, atbildot uz opozīcijā esošo deputātu iebildumiem, ka pašvaldībai būtu jāsagaida tiesvedības beigas, skaidroja, ka pašvaldībai nav tiesību un pienākumu administratīvi izvērtēt ostas lēmumus, turklāt tiesas lēmuma un paskaidrojuma domes rīcībā neesot, tāpēc tos nevar izvērtēt.

Ietekmes uz vidi novērtējumā konstatēts, ka grunts pagaidu novietne ievērojami samazinās zivju dzīvotņu platības, apbēršanas un uzduļķojuma dēļ ies bojā zivis, to ikri, kāpuri un mazuļi, barības organismi, tiks traucēta zivju dabiskā atražošanās un ilgtermiņā nozīmīgi samazināsies zivju augšanas ātrums. Šie faktori piecu ballu skalā novērtēti ar atzīmi 4, kas nozīmē, ka ietekme ir ļoti nozīmīga un būs jādomā par kompensējošiem pasākumiem.

Kā norādīts domē iesniegtajā noslēguma ziņojumā, Rīgas jūras līča piekrastes daļa pie Daugavas Rietumu mola ir zivsaimnieciski nozīmīga akvatorija - šeit dažādās sezonās novērojama visu zivsaimnieciski nozīmīgāko zivju sugu pieaugušo īpatņu vai mazuļu koncentrācija, kas ir arī viens no iemesliem, kāpēc šajā Rīgas jūras līča piekrastes daļā ir noteikta zvejas lieguma zona.

Valsts vides dienesta veiktais ietekmes uz vidi novērtējums arī liecina, ka pēc Daugavas padziļināšanas viļņi pietuvosies pilsētas centram un tie kļūs augstāki, izraisot dabīgā krasta pastiprinātu eroziju. Piemēram, Mangaļsalā līdz šim viļņu augstums svārstās no 0,6 līdz 0,8 metriem, bet pēc Daugavas padziļināšanas viļņu maksimālais augstums palielināsies līdz 1,4 metriem, Mīlestības saliņā, kur līdz šim viļņi bijuši 0,5-0,7 metrus augsti, pēc padziļināšanas tie sasniegs 0,7-1,1 metra augstumu.

Rīgas brīvostas konkurētspējas analīzē konstatēts, ka galvenais kuģu ceļš saskaņā ar starptautiskajām prasībām un turpmākām attīstības tendencēm ir par seklu un šauru, tāpēc Daugavu tuvāko divu gadu laikā plānots padziļināt līdz 15 metriem.

Daugavas padziļināšana nepieciešama vairāku iemeslu dēļ - lai veicinātu lieltonnāžas kuģu ienākšanu un apkalpošanu ostā, palielinātu apstrādājamo kravu apjomus, nodrošinātu pasažieru augstas kvalitātes apkalpošanu un samazinātu kuģošanas negadījumu notikšanas iespējamību. To paredz arī Latvijas ostu attīstības programma un Rīgas brīvostas attīstības programma, kurās par mērķi izvirzīta augsti attīstītas, starptautiskiem standartiem atbilstošas ostas izveide.

Eiropas Komisija 2009.gada 12.jūnijā nolēma projekta izpētei un tehniskajai projektēšanai piešķirt finansiālo atbalstu 820 000 eiro (576 000 latu) apmērā, kas veido 49,73% no kopējām projekta izmaksām.

Rīgas brīvostu apmeklē ap 4000 kuģu gadā, no kuriem aptuveni 44% ir sauskravu kuģi, ap 15% - tankkuģi, ap 10% - konteinerkuģi, ap 15% - pasažieru prāmji, ap 11% - balkeri. Pēdējos gados par 13% ir pieaudzis lieltonnāžas kuģu īpatsvars, kas ir lielāki par 10 000 tonnu, un par 17% samazinājies kuģu īpatsvars ar ietilpību līdz 5000 tonnu.

Rīgas brīvostas attīstības programma laika posmam līdz 2020.gadam paredz turpmāku kravu apgrozījuma pieaugumu - optimistiskajā scenārijā kuģu skaits ik gadu pieaugtu par 4%-5%, bāzes scenārijā - par 3%, bet pesimistiskais scenārijs paredz, ka kuģu skaits ik gadu palielināsies par 1%-2%.

LETA