Lietuvas zemnieki pēc dārzeņu skandāla nesteidz atgriezties Krievijas tirgū
Lai gan Krievija tikko atcēlusi pirms vairāk nekā diviem mēnešiem noteikto augļu un dārzeņu importa aizliegumu no trim Baltijas valstīm, tomēr nedz Lietuvas tirgotāji, nedz dārzeņu audzētāji īpaši nesteidzas atgriezties kaimiņvalsts neprognozējamajā tirgū, vēsta laikraksts "Lietuvos rytas".
"Jau kopš jūnija ne vienreiz vien tika runāts, ka no Eiropas Savienības (ES) ievesto dārzeņu tirdzniecība jau atsākta, tomēr šīs runas neapstiprinājās. Uzņēmēji nevēlas riskēt - pat tagad, kad oficiāli netiek pieprasīti sertifikāti, kas apliecina, ka dārzeņu sūtījumā nav E.coli baktēriju," atzinusi Lietuvas Augļu un dārzeņu tirdzniecības uzņēmumu asociācijas prezidente Laimute Grībauskaite.
Pēc viņas teiktā, nekādu interesi pagaidām neizrāda arī pasūtītāji Krievijā, un nekas vēl neliecina par importa dārzeņu tirdzniecības aktivizēšanos šai valstī, lai gan pērn tirdzniecība norisinājusies neredzētos apjomos.
Lai gan šobrīd par pieprasītu eksporta preci Krievijā varētu kļūt agrie kartupeļi, to tirdzniecību bremzē augstie muitas tarifi.
Kā pastāstījis Ķēdaiņu rajona lauksaimnieks Rimants Žebarausks, Lietuvas vairumtirdzniecībā kilograms kartupeļu maksā 0,6 litus (12 santīmus). Eksportējot uz Krieviju, muitas nodevu dēļ to cena dubultotos, bet kopā ar tirgotāju uzcenojumu trīskāršotos, un pircēji Lietuvas kartupeļus vienkārši nevarētu atļauties.
"Kolīdz samazinās pieprasījums pēc ievestās pārtikas, Krievija nosaka muitas barjeras," viņš secinājis.
Krievijas noteikto ierobežojumu dēļ vasaras sākumā Lietuvā radās gurķu, tomātu, salātu un kabaču pārprodukcija. Lielākā daļa šā apjoma tika realizēta iekšējā tirgū, taču par krietni zemākām cenām, vēl daļa eksportēta uz rietumvalstīm. Kā stāstījusi Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas vadītāja Zofija Cironkiene, tieši minēto dārzeņu audzētāji cietuši vislielākos zaudējumus.
Turklāt sakarā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem Lietuvā ieplūdis daudz lētu dārzeņu no citām Eiropas valstīm.
Šobrīd dārzeņu cenas Lietuvā ir aptuveni tādas pašas kā parasti labas ražas gados. Salīdzinot ar pagājušo gadu, visvairāk - par aptuveni 60% - vairumtirdzniecībā kritušās tomātu un kāpostu cenas, par 5-10% lētāki kļuvuši arī burkāni un sīpoli. Dārgāk nekā pērn tiek pārdotas bietes un īsie gurķi.
Dārzeņu importu Krievija aizliedza jūnija sākumā saistībā ar bīstamās enterohemorāģiskās E.coli baktērijas uzliesmojumu Eiropā. Jūnija beigās Maskava atjaunoja importu no Nīderlandes un Beļģijas, bet jūlijā - no Spānijas un Dānijas, Čehijas, Grieķijas, Polijas, Itālijas un Ungārijas. Otrdien aizliegums tika atcelts arī attiecībā uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovēniju un Vāciju.
Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem Krievija ir lielākais eksporta tirgus. Eiropas valstis gadā uz Krieviju importē 1,1 miljonu tonnu dārzeņu 600 miljonu eiro (425 miljonu latu) vērtībā.
