Fliks: „Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk”

"Abi akcionāri - ne tikai valsts - pagājušajā gadā ieguldīja kompānijā kopumā 30 miljonus latu. Bet 31 miljonu latu kompānija samaksāja SAS par veciem parādiem. Tātad šī akcionāru kopā ieguldītā summa nebija pietiekama pat tam, lai samaksātu iepriekšējos parādus SAS," intervijā laikrakstam „Diena” stāsta „airBaltic” prezidents Bertolts Fliks.

Kā toreiz rakstīja "Diena", "airBaltic" nav ne publiski izskaidrojusi 2008.gada sliktos rezultātus, ne to, kā 2009.gadā domā strādāt ar solīto peļņu. Tāpat miljona robežās sakrīt vairākas summas - tā, par kādu Fliks nopirka no SAS "airBaltic" akcijas, tā, cik viņam jāiegulda pamatkapitālā, un tā, ko ieguldīs valsts.

Toreiz publiski tika norādīts, ka lielākais "airBaltic" kreditors ir agrākais līdzīpašnieks SAS, kas 2008.gadā par 14 miljoniem latu savas akcijas pārdeva Flikam, kad valdība atteicās no pirmpirkuma. Parāds SAS pārskatā uzrādās kā 29,2 miljoni latu (pārņemot tika minēti 33 miljoni).

"Kā parāds radies, ir ļoti labs jautājums," laikrakstam "Diena" sacīja kāds ar situāciju iepazīstināts avots. Viņš izteica pieņēmumu, ka neizdevīgos degvielas līgumus, kurus kā zaudējumu iemeslu min Fliks, viņš mantojis no SAS. Par degvielu neticis maksāts, un tā radies parāds. SAS "Dienai" atteicās komentēt parāda rašanos un sarunas ar Fliku par tā dzēšanas grafiku. Tādējādi versija nav pārbaudāma.

Zināms, ka 2009.gada vasarā, kad valdība lēma par līdzekļu ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, kā iemesli netieši tika minēti 2008.gadā ciestie zaudējumi, savukārt vēlāk, pēc valdības lēmuma pieņemšanas, toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) skaidroja, ka pamatkapitālu izlemts palielināt, lai ieguldīto naudu novirzītu uzņēmuma attīstības projektiem, piemēram, jaunu lidmašīnu iegādei līzingā un kredītlīniju segšanai.

Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu tika pieņemts, pamatojoties uz Flika paustajām prognozēm, ka "airBaltic" peļņa 2009.gadā varētu sasniegt 12 miljonus latu, kas tiktu ieguldīti pamatkapitālā. Tāpat Flikam bija jāiesniedz valdībai uzņēmuma rīcības plāns.

2009.gadā aviokompānijai izdevās strādāt ar 14 miljonu latu peļņu, tomēr Flikam piederošajai kompānijai SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" tika pārdots aviokompānijas zīmols un ar to saistītās preču zīmes, kas "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā novērtētas 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu vērtībā. Pārdotas tika preču zīmes "airBaltic", "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi". Vēlāk "airBaltic" preču zīmes tika ieķīlātas.

Jau ziņots, ka valdība šodien plāno lemt par tālāko rīcību ar "airBaltic".

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš pauda viedokli, ka Ministru kabinetam šodien jāizlemj, kā palielināt "airBaltic" pamatkapitālu. Tādējādi tiktu dots signāls nozarei, kompānijai, kreditoriem un sadarbības partneriem, ka valdība saprot kompānijas svarīgumu un plāno tās darbību stabilizēt.

Nepieciešamais ieguldījums pamatkapitālā ir 63 miljoni latu, līdz ar to jāizlemj, vai valstij ieguldīt pusi no šīs summas, vai jālemj par papildu akciju emisiju. Ja tas tiks izdarīts, kompānija varot turpmāko gadu strādāt, un auditori var sniegt atzinumu par 2010.gadu un nākotnes darbību. Lēmums esot jāpieņem ātri, jo kompānijai esot dārgi aizņemties un aizņēmumi katru dienu nesot zaudējumus.

Premjers Valdis Dombrovskis (V), vakar vairākkārt taujāts par to, vai valdība varētu pieņemt lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, vien atkārtoja, ka esot jāredz Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājums un Finanšu ministrijas viedoklis. "Jautājums ir pietiekami sarežģīts un komplekss," norādīja Dombrovskis.

Fliks intervijā laikrakstam "Diena" prognozē, ka lēmums šodien netiks pieņemts, pamatojot to ar informācijas trūkumu.

"Prognozēju, ka otrdien valdībā būs apmēram tāds lēmums - nu, principā jau to vajadzētu, un valsts ir gatava piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, bet trūkstot vēl kaut kādas informācijas," sacīja Fliks. "Kas vienmēr tiek pieminēts, ka trūkst akcionāru līguma grozījumu. Bet kā gan var grozīt akcionāru līgumu, ja nezina, kādās proporcijās pēc tam būs akcionāri."

Fliks arī norādīja, ka personiskām simpātijām biznesā neesot vietas, bet, ja viņš ir vienīgais, kas traucē, Fliks pie aviokompānijas vadītāja krēsla neturoties.

"Bet tādā gadījumā valstij jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt "airBaltic", un nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem "vajadzētu". Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk!" sacīja Fliks.

Jau ziņots, ka Augulis aicinājis premjeru sasaukt valdības sēdi, lai pieņemtu lēmumu par valsts kā akcionāra tālāko rīcību, taču Dombrovskis paudis viedokli, ka SM vispirms jāiesniedz pilnīga informācija un jāizpilda iepriekš dotie uzdevumi, kas cita starpā skar arī akcionāru līguma grozīšanu, padarot to valstij izdevīgāku. Ja Augulis to neizdarīs, premjers pauda gatavību izvērtēt ministra atbilstību amatam.

Dombrovskis 17.augustā parakstīja satiksmes ministram adresētu rezolūciju, kurā uzskaitīti darbi, kas jāizdara saistībā ar aviosabiedrību "airBaltic", un dokumenti, kas jāiesniedz. SM norādīja, ka Dombrovska pieprasītie dokumenti lielākoties jau bijuši iesniegti uz Ministru kabineta sēdi, taču 18.augustā iesniegti vēl papildus prasītie dokumenti. Premjers uzdeva ministram līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību "airBaltic" jautājumā, lai maksimāli efektīvi īstenotu valsts intereses, kā arī saskaņot to ar Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministriju.

Ministrija ir saņēmusi neauditētu, bet "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika parakstītu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Fliks piedāvājis palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 63,68 miljoniem latu.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".