Autopārvadātāji aizvien biežāk savus uzņēmumus reģistrē kaimiņvalstīs
Autopārvadātāji grib maksāt nodokļus Latvijā, taču tagad ir izveidojusies tāda situācija, ka uzņēmēji bēg uz Lietuvu, arī uz Igauniju, skaidro Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas (LANA) izpilddirektors Oskars Juhņēvičs.
Ja atver uzņēmumu Lietuvā, tehniskā apskate būšot jāiziet tikai reizi divos gados, nav jāmaksā ceļu nodoklis, jo tas ir akcīzē jeb degvielas cenā, un, neskatoties uz to, degviela ir lētāka, skaidro uzņēmējs. Dažas lielas autopārvadātāju kompānijas pakāpeniski izvedot un izvietojot biznesu patlaban citur, jo kaimiņvalstīs nav jāmaksā šie nepamatotie nodokļi. "Zinu, ka liela autopārvadātāju kompānija autoparku Latvijā gada laikā ir samazinājusi par 30%," viņš uzsver.
Turklāt, braucot ar Lietuvas un Igaunijas numuriem pa Latviju, nav jāmaksā soda nauda. "Jau četrus gadus tiek solīts, ka tiks sakārtota garantiju sistēma ārvalstu transportam. Pērn no visiem pārkāpumiem, kas veikti Latvijas teritorijā, 30% veica ārvalstu uzņēmumu pārstāvji," skaidro Juhņēvičs. Viņi varot nemaksāt soda naudas, jo garantiju sistēma nav sakārtota. Likums esot pieņemts, bet jau astoņus mēnešus nav pieņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. "Tātad nav mehānisma, kā ārvalstu pārvadātājus sodīt," uzsver uzņēmējs.
Viņš skaidro, ka transporta sfērā ļoti daudziem lieliem uzņēmumiem ir uzņēmumi gan Lietuvā, gan Igaunijā, bet nav Latvijā. Arī Igaunijā nav ceļa nodokļa, labāka infrastruktūra, zemāka degvielas cena, arī reizi divos gados jāiziet tehniskā apskate. Igaunijā turklāt, ja tiek mainīts autoparks - veca auto vietā pirkts jauns -, par vecās mašīnas pārdošanas cenu nav jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, jo tā ir reinvestētā peļņa. Latvijā nodoklis ir jāmaksā. Igaunijā uzņēmumi ir motivēti investēt transporta uzņēmumu attīstībā, jo ieguldītā nauda netiks aplikta ar nodokli.
Viņš skaidro, ka Baltkrievijā, piemēram, iekšējos pārvadājumos nav atpūtas un darba laika ierobežojumu, jo ir taču skaidrs, ka šoferis vada auto, kura vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro (no 35 000 līdz 140 000 latu), turklāt auto var būt vērtībā līdz pat diviem miljoniem eiro (1,4 miljoniem latu). "Skaidrs, ka, ja uzņēmējs dzīs savu šoferi līdz nemaņai, viņš pats cietīs lielus zaudējumus. Uzņēmējs ir pirmais, kurš nav ieinteresēts, lai notiktu darba un atpūtas režīma pārkāpumi," uzsver Juhņēvičs. Baltkrievijā varbūt uz stundu tiekot pārkāpts šis režīms iekšējos pārvadājumos, taču pakalpojums tiek izpildīts, un uzņēmumi ir konkurētspējīgāki.
Visu interviju ar Juhņēviču var lasīt "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".
LANA apvieno savā biedrībā vadošos autotransporta uzņēmumus, kas darbojas Latvijas iekšējā tirgū, kuriem, pēc pēdējiem datiem, pieder vairāk nekā 3000 transporta vienību, un aptver ap 80% iekšzemes pārtikas pārvadājumu tirgus Latvijā.
Asociācijas biedru lielākie klienti ir "Rīgas Piena kombināts", "Latvijas Balzams", "Rīgas dzirnavnieks", "Dobeles dzirnavnieks", "AV&D", "CIDO", "Gutta", "Spilva", "Tukuma piena kombināts", "Rīgas miesnieks", "Kurzemes bekons", "Baltstor", "Maxima", "Aldaris", "Cēsu alus", "Laima" un citi lielākie Latvijas ražotāji.
No 2010.gada sākuma asociācija aktīvi sāka piesaistīt arī starptautisko pārvadājumu kompānijas.
