Pārņemot "airBaltic", valstij var nākties ieguldīt ap 170 miljoniem latu
Pārņemot "airBaltic", valstij var nākties ieguldīt ap 170 miljoniem latu. Tas ir kopējais valsts ieguldījums, izpērkot otra akcionāra - "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus.
Satiksmes (SM) un Tieslietu ministrija (TM) kopā ar Valsts kanceleju (VK) pašlaik vērtē nacionālās aviokompānijas "airBaltic" šefa un līdzīpašnieka Bertolta Flika darbību. Tiek pieļauts, ka par Flika darbību likumību varētu tapt iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm.
Savukārt valdības nolīgtais konsultants "Prudentia" gatavo potenciālos scenārijus valsts turpmākajai rīcībai ar "airBaltic", kas paredz vai nu pilnībā pārņemt kontroli kompānijā, vai piedalīties tās glābšanā kopā ar BAS. Abi scenāriji prasīs ievērojamus ieguldījumus no valsts maka, abos paredzēta Flika nomaiņa.
"Biznesa plāns, ko Flika kungs pērn valdībā prezentēja, ir ticis realizēts kardināli citādi. Un to nevar norakstīt tikai uz ārējiem apstākļiem," atzīst SM valsts sekretārs Anrijs Matīss. Pretēji Flika pērn valdībā solītajai peļņai, aviokompānija pērn piedzīvojusi aptuveni 34 miljonu latu zaudējumus, tai steidzami jāpalielina pamatkapitāls.
Atbildot uz jautājumu, vai Flika darbībā ir konstatētas arī tādas darbības, kas vērtējamas kā valsts interešu neievērošana, Matīss teica: "Ir atsevišķas lietas, un par tām mēs tuvākajā laikā informēsim tiesībsargājošās iestādes."
Galvenokārt problēmas "airBaltic" saistītas ar pārāk optimistiskiem pieņēmumiem, degvielas cenu pieaugumu, nelielu pamatkapitālu un pārāk mazām investīcijām attīstībā, piemēram, laikus nav nomainītas neefektīvās "Fokker50" lidmašīnas.
"TM kopā ar SM un VK izvērtē dažādu prasījumu celšanas iespējas, arī iespējamu vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs," informēja TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
BAS, kas uz pusēm pieder Flikam un Bahamās reģistrētam "Taurus Asset Management Fund Ltd.", uzstājīgi aicina valdību izšķirties par vienu no trim scenārijiem: pārdot visas valstij piederošās akcijas BAS, nopirkt visas "airBaltic" daļas no BAS vai ļaut palielināt pamatkapitālu, samazinot valsts daļu aviokompānijā līdz 25%. BAS avansā ieguldījis "airBaltic" pamatkapitālā 17 miljonus eiro (11,9 miljonus latu).
Kā norādīja "Prudentia" vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, dialogs starp valsti un BAS ir atjaunojies.
Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% "airBaltic" akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi "airBaltic" zīmoli, kurus 2009.gadā "airBaltic" par aptuveni deviņiem miljoniem latu pārdeva BAS.
Matīss uzsver - visi BAS veiktie ieguldījumi aviokompānijā būs jāpierāda. Ja valsts turpinās piedalīties "airBaltic", ir jābūt pilnīgai kontrolei pār aviokompāniju un tās naudas plūsmu. Spēkā ir arī valdības lēmums, ka ieguldīt "airBaltic" naudu būs iespējams vien tad, ja tiks grozīts valstij neizdevīgais akcionāru līgums, tiks veiktas izmaiņas statūtos, tiks nomainīts Fliks, tiks paplašināta valde (šobrīd ir tikai viens valdes loceklis - Fliks) un Rīgas lidosta paliks kā "airBaltic" bāzes lidosta.
"Ilgtermiņā risinājums varētu būt privātajam akcionāram ļaut attīstīt "airBaltic", kamēr valsts uzņemas attīstīt lidostu "Rīga"," laikrakstam sacīja kāds labi informēts avots, kurš vēlējās palikt anonīms. Jautājums ir, vai nākotnē privātais akcionārs būs BAS, jo, piepildoties scenārijam, kurā valsts izpērk BAS akcijas, nāksies meklēt jaunu partneri.
"Ja tāda situācija notiktu [valsts izpirktu BAS daļas], tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares," teica Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas.
Rungainis gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par "airBaltic" esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, virs 50% no "airBaltic" kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.
Flika nomaiņa saskaņā ar akcionāru līgumu ir iespējama, tikai pusēm vienojoties, proti, ja pašam Flikam daļēji piederošais BAS piekrīt "airBaltic" vadību uzticēt citai personai. Fliks iepriekš teica, ka pie sava krēsla neturēšoties.
Pagaidām neviens potenciālais "airBaltic" vadītājs uzrunāts neesot, medijos šajā kontekstā minēto Mārtiņa Bondara vārdu Matīss nodēvēja par nepamatotām spekulācijām. "Valstij būs jāmeklē starptautiska mēroga menedžeris, kurš ir strādājis starptautiskā uzņēmumā aviācijas jomā." Līdz ar to Fliku varētu tikt nomainīti arī citi "airBaltic" vadības cilvēki.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
