"airBaltic" akcijas 2014.gadā plāno kotēt biržā

Viņš atzina, ka valstij nebūtu jānodarbojas ar aviobiznesu un pēc finanšu situācijas stabilizācijas "airBaltic" būtu jāpiesaista stratēģiskais investors maršrutu tīkla paplašināšanai, flotes attīstībai utt. Patlaban plānots, ka 2014.gadā varētu tikt sākta lidsabiedrības akciju kotēšana biržā.

Tiesa, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, lai saglabātu nacionālās aviokompānijas statusu, "efektīvai kontrolei pār kompāniju" jābūt ES valstij vai pilsonim.

Lūgts skaidrot, kur tiks novirzīti akcionāru līdzekļi pēc pamatkapitāla palielināšanas, Matīss norādīja, ka, pirmkārt, lidsabiedrībai ir nenokārtotas saistības ar piegādātājiem, lidostām, līzinga kompānijām. Otrkārt, naudu paredzēts ieguldīt flotes atjaunošanā - novembrī tiks pārtraukta "Fokker" lidmašīnu izmantošana un to vietā līzingā jāiegādājas jaunas. Desmit lidmašīnu pirkšanai līzingā uzreiz nepieciešams iemaksāt desmit miljonus latu.

Matīss apstiprināja, ka paliek spēkā plāni par "airBaltic" štatu samazināšanu par 200-250 cilvēkiem. Šie darbinieki patlaban ir iesaistīti "Fokker" lidmašīnu apkalpošanā. Iespējams, daļa no viņiem spēs pārkvalificēties jauno lidmašīnu apkalpošanai.

Komentējot "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika prognozes, ka jau rudenī tiks sašaurināta "airBaltic" darbība, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka aviācija ir sezonāls bizness un objektīvu apstākļu dēļ ziemas sezonā pasažieru ir mazāk. Tāpat varētu tikt optimizēts maršrutu tīkls, kas bijis viens no iemesliem aviokompānijas zaudējumiem.

Tai pašā laikā Matīss nepiekrita Flika teiktajam, ka lidostas "Rīga" jaunais terminālis vairs nav nepieciešams. Satiksmes ministrijas pārstāvis apliecināja, ka lidostai šajā jomā ir labas idejas, kas tiks izstrādātas tālāk. Šis jautājums ir aktuāls arī tāpēc, ka 2015.gadā Latvija kļūs par ES prezidējošo valsti un palielināsies aviopasažieru skaits.

Lūgts komentēt, vai valdība beidzot pārliecinājusies par patiesajiem "airBaltic" mazākuma akcionāra - "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - labuma guvējiem, Matīss bija diezgan izvairīgs: "Pārliecība ir lielāka, jā."

Galvenais esot gūt pārliecību, ka patiesā labuma guvējiem ir nepieciešamie finanšu līdzekļi ieguldījumam "airBaltic" pamatkapitālā, lai valstij vienai nebūtu jāiemaksā 100 miljoni latu.

Komentējot valdības un privātā akcionāra vienošanās nosacījumus, Matīss apstiprināja, ka viens no tiem paredz noregulēt jautājumus, kas patlaban tiek risināti tiesās, proti, "airBaltic" tiesiskās aizsardzības process un valsts prasība par tā saukto SAS obligāciju dzēšanu.

Kā ziņots, valdība vakar slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko "airBaltic" pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Ja "airBaltic" mazākuma akcionāri izpildīs izvirzītos nosacījumus, satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) ir dots mandāts šādu vienošanos parakstīt. Pēc valdības pārstāvju teiktā, vienošanos plānots parakstīt līdz 29.septembrim, kad paredzēta aviosabiedrības akcionāru sapulce.

Augulis ir pilnvarots parakstīt vienošanos, kas paredz izbeigt akcionāru līgumu, lai kompānija turpmāk darbotos saskaņā ar normāliem komercdarbības principiem. Valdības piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš informēja, ka otram akcionāram AS "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) izvirzītie nosacījumi ietver arī pašreizējā aviosabiedrības vadītāja Bertolta Flika atkāpšanos.

Valsts finansējums pamatā tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt, žurnālistiem sacīja Dombrovskis. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo "airBaltic" akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Kopā tie būs aptuveni 95 miljoni latu un, pēc Krastiņa teiktā, šie līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

"Prudentia" pārstāvis atzina, ka jautājums par floti ir būtisks un runa ir par lielām summām. Viņš norādīja, ka reisu atcelšana vai neatcelšana savukārt ir kompānijas valdes jeb operatīvās darbības jautājums.

Krastiņš norādīja, ka pēdējās dienās privātā akcionāra pārstāvji ir mainījuši darbības stilu un iesnieguši papildu dokumentus, kas apliecina, ko viņi reāli vēlas un kāda informācija viņiem pieejama. Viņš gan norādīja, ka ir vēl būtiski jautājumi, kas jārisina un kas tiks risināti tuvākajās dienās.

29.septembrī paredzētajā "airBaltic" akcionāru sapulcē varētu tikt pieņemti lēmumi par pamatkapitāla palielināšanu, valdes un padomes nomaiņu, statūtu izmaiņām.

Plānots noteikt, ka aviosabiedrībai ir trīs valdes locekļi un pieci padomes locekļi. Nākamo dienu laikā Satiksmes ministrija strādāšot ar Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas darbiniekiem, konsultantiem pie cilvēku atlases, lai varētu uzreiz nodrošināt kompānijas darbību. Arī līdz normālai kompānijas darbības stabilizācijai visu operatīvo kontroli veikšot Satiksmes ministrija sadarbībā ar konsultantiem, lai būtu pārliecināti par visām naudas plūsmām.

Vaicāts par to, cik liela būs valsts pārstāvniecība valdē un padomē, Augulis norādīja: ja akcionāru līguma nav, valsts nodrošinās vairākumu abās institūcijās.

Runājot par Flika nomaiņu, Krastiņš stāstīja, ka vienošanās projektā ir noteiktas normas, kas attiecas uz šo personu. Pēc viņa teiktā, tas paredz, ka Fliks vairs nebūs nekādā mērā juridiski saistīts ar "airBaltic". Uz precizējošo jautājumu, vai viņš joprojām būs saistīts kā akcionārs, "Prudentia" pārstāvis nevēlējās sniegt precīzus komentārus, vien norādīja, ka amatpersonas statusā Fliks nebūs.

Vaicāts, vai Fliks piekrīt nomaiņai, Krastiņš pauda viedokli, ka problēma droši vien ir tajā konfliktā, kas Flikam izveidojies ilgstošā laika periodā. "Nezinu, kādu iemeslu dēļ kontakti ar valsts pārstāvjiem nevedās. Ir situācija, ka sadzīvot nesanāk. Varam daudz komentēt un kritizēt viens otru, bet neuzskatu, ka tas ir auglīgi. Runājam par stratēģiskām lietām, runājam ar akcionāriem. Valsts savu ietekmi ar šiem lēmumiem palielinās. Valsts Flikam ir izrādījusi neuzticību, nav vērts diskutēt," skaidroja "Prudentia" pārstāvis.

Krastiņš atzina, ka visa informācija par privātā akcionāra maksātspēju vēl nav saņemta, tas esot procesā, un šovakar "Prudentia" cer saņemt vēl precizētus apliecinājumus. "Soli pa solim gūstam atbildes uz šiem jautājumiem," norādīja konsultanta pārstāvis. Savukārt uz jautājumu par to, vai "Prudentia" guvusi pārliecību, ka BAS patiesā labuma guvējs ir Andrejs Rudeško, viņš atbildēja izvairīgi. Krastiņš teica, ka šaubas ir mazinājušās, taču nepiekrita apgalvojumam, ka "Prudentia" ir sapratusi, ka Rudeško ir patiesā labuma guvējs.

"Valdības lēmums ir pieņemts, tagad tā lielā mērā ir mazākuma akcionāru atbildība nodrošināt svarīgo nosacījumu izpildi," žurnālistiem teica Dombrovskis. Arī Krastiņš pauda viedokli, ka lēmums, kas vakar pieņemts, ir reāls un izpildāms, un, ja pretējā puse būs saprātīga un ātra, varēs glābt kompāniju.

"Uzskatām, ka ir pieņemts svarīgs lēmums ar precīziem noteikumiem gan finansiālā, gan juridiskā ziņā, ar kādiem valsts ir gatava glābt "airBaltic". Kā finanšu konsultants esam gandarīti par to, ka ir izdevies savākt pietiekami daudz informācijas, lai tādu lēmumu pieņemtu," norādīja Krastiņš.

Vaicāts par tiesībsargājošo iestāžu darbību attiecībā uz BAS, Dombrovskis norādīja, ka valdība neietekmē šo iestāžu lēmumus konkrētās izmeklējošās darbībās vai operatīvās darbības. Esot saņemta kopējā informācija par situāciju tiesībsargājošajās iestādēs, bet attiecībā uz konkrētām lietām vai izmeklēšanas darbībām lēmumus pieņem pašas iestādes, teica premjers.

Ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe komentārus pēc valdības sēdes nesniedza.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press