Valsts iestādes atsākušas pirkt veselības apdrošināšanas polises

Vienu no pirmajiem apjomīgajiem iepirkumiem, kur veselības apdrošināšanas iegādes prognozējamā līgumcena noteikta 456 480 latu apmērā, izsludinājusi Ekonomikas ministrija (EM), liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

EM konkursa nolikumā minēts, ka kopumā iecerēts apdrošināt nedaudz vairāk par 1200 EM un tās padotībā esošo astoņu iestāžu darbiniekiem, tostarp 557 Centrālās statistikas pārvaldes, 207 ministrijas un 210 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbiniekus.

Nolikumā minēts, ka pretendējošā apdrošinātāja iesniegtais piedāvājums nevar pārsniegt pasūtītāja norādītās budžeta iespējas, tas ir, maksimālā pieļaujamā A1 programmas gada prēmija ir 150 lati vienam nodarbinātajam, bet A2 programmai - 300 lati. Paredzēts divu gadu līgums. Pēc apdrošinātāju skaidrotā, paredzēta iespēja iegādāties polisi ar papildu pakalpojumiem, bet par tiem jāmaksā darbiniekam no saviem līdzekļiem.

EM galvenā argumentācija, izsludinot konkursu, ir darbinieku motivācija, laikrakstam skaidroja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, atklājot, ka pēdējos divos gados pēc pašu vēlēšanās no darba EM aizgājuši gandrīz 40 darbinieki, kā galveno argumentu minot zemo atalgojumu. Vienlaikus Urpena atzīmēja, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir jānodrošina obligāta veselības pārbaude un jāsedz ar to saistītie izdevumi. Tos varēs samazināt, izmantojot veselības apdrošināšanu.

Kā atgādina "Dienas Bizness", 2009.gadā premjers Valdis Dombrovskis (V) aizliedza par valsts budžeta līdzekļiem iegādāties veselības apdrošināšanu, kas skāra vairākus desmitus apdrošināšanas līgumu un simtiem valsts iestāžu darbinieku. Rīkojuma dēļ apdrošinātāji cieta miljoniem latu zaudējumus.

Tomēr saskaņā ar šogad jūnijā pieņemtiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 2012.gada esošā budžeta ietvaros iestāžu, ministriju vadītāji varēs lemt par darbinieku veselības apdrošināšanu, tā nebūs aizliegta, skaidroja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Pēc viņa teiktā, veselības apdrošināšanai budžetu nav plānots palielināt, bet tas būs jāveic apstiprinātā budžeta ietvaros - ja iestāžu vadītāji atradīs šādu iespēju, tad tie varēs iegādāties apdrošināšanu.

Prognozēt, kāda kopumā būs valsts iestāžu aktivitāte, pagaidām ir grūti, jo vēl jāapstiprina valsts 2012.gada budžets, lēsa Panke. Saskaņā ar likumu veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, kas faktiski nozīmē - darbinieku apdrošināšanai valsts iestādes drīkstēs iegādāties polises, kas nodrošina vienīgi veselības aprūpes pamatpakalpojumus.

Par veselības apdrošināšanas nepieciešamību darbinieku motivācijas nolūkos runā arī Finanšu ministrija (FM), tomēr tā vēl nevar pateikt, vai varēs atļauties nodrošināt darbiniekiem apdrošināšanu, jo nākamā gada budžets vēl ir izstrādes stadijā, un nav zināms ministrijai paredzētais finansējums, norādīja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš atgādināja FM pēdējos personāla mainības datus: 2010.gadā tie bija gandrīz 20%, lai gan pieņemama situācija personāla mainībā ir 6%-7%.

Tāpat 22 ministrijas izsludinātie konkursi uz vakantajiem amatiem 2010.gadā tika noslēgti bez rezultāta, jo nebija iespējams atrast atbilstošas kvalifikācijas pretendentus, kuri būtu ar mieru ieņemt šo amatu par FM piedāvāto darba samaksu.

Vērtējot EM konkursa nolikuma nosacījumus, "Ergo Life Insurance" Veselības apdrošināšanas departamenta vadītājs Baltijas valstīs Gints Konrads tos novērtēja kā saprātīgus, bet 150 latu cenu polisei kā atbilstošu vidējam veselības apdrošināšanas polišu līmenim.

"Par valsts naudas izšķērdēšanu šajā gadījumā noteikti nevar runāt," sacīja uzņēmējs.

Viņš prognozē, ka valsts iestādes veselības apdrošināšanas tirgū atgriezīsies pakāpeniski, un tāpēc vidēji veselības apdrošināšanas tirgus varētu pretendēt uz 5%-10% pieaugumu gadā. Tomēr uz veselības apdrošināšanas cenu samazinājumu, tirgū atgriežoties valsts iestādēm, cerēt gan nevar. Tā kā krīze patukšojusi apdrošinātāju maciņus un to rezerves gandrīz izsmeltas, jo zaudējumus cieš liela daļa apdrošināšanas veidu, nav paredzama agresīva risku parakstīšana.