Latvijā nav notikusi bagātību uzkrāšana, un esam ļoti nabadzīgi

Viņš norādīja, ka patlaban banku sektora kredītportfelis ir 13,5 miljardi latu, depozītu portfelis ir 11,2 miljardi latu, bet starpību nosedz nauda no ārpuses. "Vai tas ir labākais veids, kā valstij attīstīties?" retoriski vaicāja Jākobsons.

Baņķieris atzina, ka investīcijas no ārpuses palīdz, taču krīzes laikā piedzīvojām arī šī faktora negatīvo pusi, kad investori kļūst piesardzīgi, naudu ar steigu izņem ārā un attiecīgi ekonomikai klājas vēl grūtāk.

Viņaprāt, daļēji tāpēc, ka strādājam ar svešu naudu, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2009.gadā nokrita par 18%.

"Tas ir objektīvi, jo mums uzkrājumu līmeņi nav tik augsti. Normālā bankas darbā vajadzētu bilanci finansēt no kapitāla, piesaistītajiem ilgtermiņa finanšu resursiem un depozītiem. Normālā situācijā bankas kredītportfelim vajadzētu būt nosegtam ar vietējā tirgū piesaistītajiem depozītiem. Tad veidotos balanss, jo nebūtu atkarīgi no kapitāla svārstībām ārējos tirgos," sacīja Jākobsons.

Vienlaikus Jākobsons piekrīt citu baņķieru teiktajam, ka kreditēšanu varētu kāpināt straujāk, taču nav kvalitatīva pieprasījuma. Viņaprāt, arī pieprasījumu nosaka tas, ka neesam uzkrājuši pietiekamu kapitālu.

"Arī uzņēmumiem ir nepieciešams kapitāls, kas krīzes laikā tika krietni noēsts, un patlaban kapitāla bāze ir vāja. Nepietiekamais pašu kapitāls ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumiem esam spiesti atteikt kredītu. Nevar visu būvēt uz aizņēmuma, un tā ir banku darba ābece," sprieda "Citadele bankas" vadītājs.