ES līderi vienojas par plānu izejai no eirozonas krīzes

Pieņemtie lēmumi "ir liels solis pretim spēcīgu ugunsmūru uzstādīšanai, lai novērstu krīzes izplatīšanos uz citām eirozonas valstīm", paziņoja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Pēc teju desmit stundas ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligāciju, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardi eiro.

Iepriekš bankas piekrita norakstīt 21% viņu īpašumā esošo Grieķijas parādsaistību, tādējādi palīdzot novērst valsts maksātnespēju. Taču kopš tā laika ekonomiskā situācija pasliktinājusies, tādēļ ES līderi bijuši spiesti lūgt bankām norakstīt Grieķijas parādus vēl lielākā apmērā.

Vienošanās ar bankām būtu jāpalīdz Grieķijas parādam līdz 2020.gadam sarukt no 160% no IKP līdz 120%.

Turklāt eirozonas līderi vienojās par jaunu palīdzības programmu Grieķijai apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kas aizvietos 109 miljardu eiro lielo kredītu palīdzības programmu, par kuru vienošanās tika panākta jūlijā. Tās apmērs līdz 2014.gada beigām būs līdz 100 miljardiem eiro un tajā bez ES piedalīsies arī SVF.

"Tas mums būs jauns sākums. Taču darbs ir jāturpina," sacīja Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu. "Mēs esam izbēguši no maksātnespējas slazda. Tas bija izdzīvošanas jautājums."

Četru punktu vienošanās paredz paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%, kā arī apņemšanos padarīt stingrāku ekonomikas pārvaldību un fiskālo disciplīnu.

Kopējais naudas apjoms, kas nepieciešams banku rekapitalizācijai, varētu sasniegt 106 miljardus eiro un bankām rekapitalizācija jāveic līdz nākamā gada jūnijam. Kā preses konferencē pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, ES bankām līdz rekapitalizācijas programmas pabeigšanai aizliegs izmaksāt bonusus darbiniekiem un dividendes akcionāriem.

Saskaņā ar plānu, eirozona palielinās EFSF līdz vienam triljonam eiro, izmantojot elastīgu pieeju, lai nepalielinātu individuālas garantijas no valdībām.

ES līderi vienojās par divām izvēlēm, lai palielinātu EFSF, neprasot papildus garantijas no dalībvalstīm.

Pirmā izvēle ļauj EFSF investoru apdrošināšanu pret iespējamajiem zaudējumiem attiecībā uz finanšu grūtībās nonākušo valstu parādzīmēm, lai pārliecinātu investorus pirkt to parādzīmes un procentus noturētu zemā līmenī.

Otra izvēle paredz izveidot vēl vienu ar EFSF saistītu fondu privāto un publisko investoru piesaistei, tostarp valstis ārpus eirozonas. Šis investēšanas modelis varētu arī tikt sasaistīts ar SVF - šādu ideju, piemēram, atbalsta Krievija, kas iepriekš izteikusi vēlmi ieguldīt EFSF.

Kā paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, eirozonas līderi pieņēmuši ārkārtīgi svarīgus lēmumus, lai atrisinātu eirozonas parādsaistību krīzi.

"Mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi svarīgus lēmumus vairākos aspektos," žurnālistiem pavēstīja Trišē. "Tas viss tagad prasa daudz darba un daudz ātra darba."

Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda pauda apmierinātību ar panākto "ievērojamo progresu" eirozonas krīzes risināšanā.

"Es apsveicu eirozonas līderu šodien pieņemtos soļus pretim plaša satvara izveidei, lai stātos pretim krīzei reģionā, un mani iedrošina būtiskais progress virknē fronšu," teikts Briselē izplatītajā Lagardas paziņojumā.

Attiecībā uz Grieķiju "panāktā vienošanās par galvenajiem privātā sektora iesaistīšanās parametriem ir vissvarīgākie, lai uzlabotu parādu ilgtspējību. Tā ir balstīta uz reālu Grieķijas ekonomikas novērtējumu un pienācīgu nastas dalīšanu starp privāto un valsts sektoru", paziņoja Lagarda.

LETA/Foto: AFP/LETA