"Latvenergo": Elektroenerģijas tarifs veidots atbilstoši tirgus situācijai un normatīvajiem aktiem
Šogad AS "Latvenergo" aprēķinātais un pieņemtais tarifs ir pamatots, jo veidots atbilstoši tirgus situācijai un tarifu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja energokompānijas preses sekretāre Ivita Bidere.
Viņa arī akcentēja, ka tiesībsarga publiskotā atzinuma rezumējumā nav norādīts, ka "Latvenergo" aprīlī piemērotais tarifs būtu nepamatots, un arī uzņēmuma rīcībā nav tiesībsarga iesniegti dokumenti, kas apliecinātu pretējo.
Bidere atgādināja, ka, ņemot vērā klientu ekonomisko stāvokli un atbalstot iedzīvotājus apstākļos, kad veidojas brīvais elektrības tirgus, tika izveidots starta tarifs, kas ir iepriekšējā tarifa līmenī. Tas uzņēmumam gadā izmaksā 20 miljonus latu.
"Latvenergo" klientu norēķinu statistika liecināja, ka vismaz 50% uzņēmuma klientu gadā neizmanto vairāk nekā 1200 kilovatstundas (kWh), tādējādi viņi var maksāt par elektrību saskaņā ar starta jeb pazemināto tarifu. Patlaban, vairāk nekā pusgadu pēc tarifa izmaiņu piemērošanas, 84% "Latvenergo" klientu vēl joprojām norēķinoties pēc šī tarifa.
Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par "Latvenergo" elektroenerģijas tarifiem, ko rosināja Valsts prezidents, secināja, ka paaugstinātu tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildu izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus. Tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi, neesot radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas gala tarifs.
Virkni pārmetumu tiesībsargs veltīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), kā arī norādīja, ka nav nevienas institūcijas, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK darbību tarifu noteikšanā.
Pārbaudes lietā tiesībsargs vērtēja trīs aspektus - pirmkārt, elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesa atbilstību normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes principam, ka valsts pārvaldei jādarbojas sabiedrības interesēs, bet iestādei pašai nav savu interešu, otrkārt, tiesiskā regulējuma adekvātumu tarifu diferencētā piemērošanā atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma, treškārt, elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu regulējošu normatīvo aktu atbilstību labas pārvaldības principam.
LETA
