Satiksmes ministrija: "airBaltic" 2014. gadā būs pelnoša kompānija

Viņš informēja, ka sākotnējo redzējumu par "airBaltic" turpmākās attīstības perspektīvām valdībā paredzēts skatīt tuvāko divu nedēļu laikā. "Galīgais biznesa plāns jāsagatavo līdz nākamā gada februārim atkarībā no tā, kādu modeli valdība izvēlēsies – vai straujas attīstības vai vidējas attīstības, vai minimālās nepieciešamās darbības modeli, no tā atkarīga kompānijas pelnītspēja," paskaidroja Matīss.

SM pārstāvis atzina, ka kompānijas veiksmīgas attīstības nodrošināšanai nedrīkst mehāniski samazināt reisu skaitu. "Mēs nevaram pašlaik mehāniski samazināt reisus. Ir kaut kāda kritiskā masa, kas ir nepieciešama, lai aviokompānija varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. No vienas puses, mēs varētu strauji samazināt izdevumus, atlaist darbiniekus un samazināt reisus, nodrošinot tikai rentablākos, bet tad mēs atkal sagraujam kompāniju, tāpēc tas ir jādara pakāpeniski, tas jādara saskaņā ar biznesa plānu. Un 2014.gads ir tas mērķis, kad kompānija būs pelnoša," uzsvēra SM valsts sekretārs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka minimālās darbības modeļa izvēle nebūtu pareizākais variants. "SM ir ieinteresēta attīstīt "airBaltic" pēc tāda biznesa modeļa, kāds tas ir, bet, protams, vērtējot visas izdevumu pozīcijas, ņemot vērā visas tās kļūdas, ko iepriekšējā vadība ir pieļāvusi. Mēs nekādā gadījumā neatbalstām, ka būtu pareizākais variants iet uz "Estonian Air" modeli ar atsevišķiem reisiem – tādā gadījumā agri vai vēlu šī aviokompānija tiks izspiesta no tirgus. Ir minimālā kritiskā masa, minimālais kritiskais reisu tīkls, lai kompānija varētu attīstīties. Ja mēs ejam uz šo minimālo, protams, mēs varam kaut kā vilkt to dzīvību ar regulārām dotācijām no valsts budžeta, kā tas ir Igaunijas gadījumā, bet es nezinu, vai tas ir pareizākais modelis," klāstīja Matīss, taču piemetināja, ka valdībai būs iespēja izvēlēties arī šādu "airBaltic" darbības modeli.

Savukārt satiksmes ministrs Aivis Ronis atzina, ka, viņaprāt "airBaltic" pēc iespējas ātrāk jāpiesaista investori. "Mans viedoklis ir, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpiesaista ārējie resursi kompānijai, lai tā attīstītos," teica Ronis un piebilda, ka "pašlaik šos resursus redzu ārpus Eiropas Savienības un Krievijas".

Pēc ministra sacītā, jaunais "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss plāno iepazīstināt arī valdību ar situāciju kompānijā un prezentēt savu vīziju par kompāniju. "Mēs redzam "airBaltic" nepieciešamību attīstīties un iekarot arvien lielāku tirgus daļu," uzsvēra Ronis un atzina, ka "airBaltic" attīstība jāveic sinhroni ar starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību. "Tiem ir jābūt sinhronizētiem procesiem," paskaidroja satiksmes ministrs.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" akcionāri ilgu laiku nevarēja vienoties par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Tomēr 3.oktobrī tika parakstīta vienošanās starp valsti, "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) un lielākajiem kreditoriem par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību, tādējādi nodrošinot valstij faktisko kontroli pār uzņēmumu. Saskaņā ar vienošanos "airBaltic" pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti gandrīz 100 miljoni latu.

"airBaltic" neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.

Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.

"airBaltic" dibināts 1995. gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009. gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".