Satiksmes ministrija, neskatoties uz liegumu, grasās mainīt "airBaltic" padomi

No Valsts policijas puses par Uzņēmumu reģistrā (UR) uzlikto liegumu visu veidu pārreģistrācijas darbībām uzņēmumos "airBaltic" un "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) pašlaik vēl sīkāka skaidrojuma nav. Tāpat notikušo nekomentē ne "airBaltic", ne BAS pārstāvji, tomēr viens "airBaltic" akcionārs - SM - nolēmusi rīkoties aktīvi un, neskatoties uz policijas uzlikto liegumu, tomēr vēlēt jaunu airBaltic padomi 28.novembra akcionāru sapulcē.

Tas gan nozīmē, ka, kamēr spēkā ir liegums, izmaiņas "airBaltic" padomē nebūs spēkā pret trešajām personām, skaidro juristi.

"Manuprāt, runa ir par liegumu reģistrēt izmaiņas "airBaltic" kapitāldaļās, nevis attiecībā uz personālu, tāpēc neredzu šķēršļus jaunas padomes pārvēlēšanai," skaidro SM valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņa sacīto papildina viņa vietniece Džineta Innusa: "Pēc Komerclikuma, uzņēmuma padome skaitās iecelta no tās ievēlēšanas, nevis reģistrācijas brīža. Protams, šajā konkrētajā gadījumā mēs vēl konsultēsimies, tomēr "airBaltic" padomi nedrīkst neiecelt, pretējā gadījumā uzņēmums atkal nonāks situācijā bez pilnvērtīgas padomes. Es saprastu, ja šajā gadījumā būtu uzlikts liegums darbībai ar kapitāldaļām, lai pasargātu valsts ieguldījumus lidsabiedrībā un ierobežotu iespējamas darbības ar šo kompāniju pretēji valsts interesēm, taču pašreizējais Valsts policijas lēmums ir ļoti vispārīgs."

Viņa gan piebilst, ka pagaidām nav zināms, kāda būs otra "airBaltic" akcionāra BAS rīcība, kuram arī UR uzlikts liegums.

Kā atgādina laikraksts, "airBaltic" padomē būtu jāieceļ divi jauni locekļi - viens no valsts puses 25.oktobrī bez paskaidrojumiem aizgājušā Gintera Solingera vietā, savukārt BAS vajadzētu virzīt kādu "Latvijas Krājbankas" valdes locekļa Mārtiņa Zalāna vietā, kurš aizturēts kopā ar citiem šīs bankas valdes locekļiem. Tomēr tas nozīmē, ka jāpārvēl visa "airBaltic" padome kopumā. Par jaunajām personālijām pašlaik sīkākas informācijas nav.

"Nezinu konkrētās lietas apstākļus un detaļas, tāpēc šo gadījumu komentēt nevaru," atzīst komerctiesību eksperts Jānis Kārkliņš. Viņš gan norāda - Komerclikums neaizliedz akcionāram mainīt savus pārstāvjus padomē, taču tie attiecībā pret trešajām personām savas pārstāvības tiesības iegūs tikai pēc izsludināšanas - reģistrācijas Komercreģistrā. Savukārt tiesības pret uzņēmuma darbiniekiem tiks iegūtas jau pēc iecelšanas.

"Ja patiešām uzņēmumam ir piemērots visu veidu pārreģistrācijas aizliegums, tad Uzņēmumu reģistrs nereģistrēs padomes locekļu izmaiņas, tātad tās nebūs spēkā attiecībā pret trešajām personām, turklāt tas pats Uzņēmumu reģistrs nereģistrēs nekādus padomes lēmumus," skaidro Kārkliņš.

Viņš pieļauj, ka nodrošinājuma līdzekļa prasītājs - policija - varētu precizēt Uzņēmumu reģistram, uz ko īsti attiecas visu veidu pārreģistrācijas aizliegums - uz padomes locekļiem, valdes locekļiem, uzņēmuma pamatkapitālu, dalībnieku sastāvu, juridisko adresi utt.

"Ja vēlas liegt iespēju kaut ko darīt konkrētai personai, tad tai arī jāuzliek šie liegumi, taču apgrūtināt visu kompāniju diez vai būtu prātīgi," uzsver Kārkliņš.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins laikrakstam "Diena" apstiprinājis, ka iecerētās izmaiņas aviokompānijas padomē saistītas ar situāciju "Krājbankā", jo viens no padomes locekļiem - Zalāns - ir arī "Krājbankas" valdes loceklis. Viņš ir aizdomās turamais no bankas pazudušo miljonu lietā.

Kā pastāstīja Kiršteins, kaut arī aviokompānijai ir norēķinu konti arī "Latvijas Krājbankā", summas esot nelielas: "Lielākās problēmas mums sagādāja apstāklis, ka "Krājbanka" uztur "airBaltic" biļešu pirkšanas servisu internetā, tomēr šobrīd visi darbības traucējumi ir novērsti."

Viņš arī apstiprināja, ka otrdien uz padomes sēdi BAS pārstāvji Zalāns un Andrejs Kutasins nebija ieradušies.

Kiršteins uzņēmumā pārstāv Latvijas valsts intereses, valsts pārstāvji ir arī Nikolajs Sigurds Bulmanis un Raitis Tukāns.

LETA