Rīgas dome: naudu "Krājbankā" ar 1% likmi noguldījām tikai uz diviem mēnešiem
Rīgas domes nauda AS "Latvijas Krājbanka" ieguldīta īstermiņa noguldījumā šā gada oktobrī. Tā kā 10 miljoni noguldīti tikai uz diviem mēnešiem, 1% uzkrājuma likme "Krājbankā" bijusi izdevīgākais piedāvājums, šādu domes nostāju pauda Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova.
Lai nodrošinātu efektīvāku pašvaldības finanšu līdzekļu izmantošanu, Rīgas dome regulāri veicot uz laiku brīvo pašvaldības finanšu līdzekļu izvietošanu īstermiņa noguldījumos Latvijas komercbankās, kuras piedāvā labākās noguldījuma procentu likmes attiecīgajā periodā. Noguldījumu periods nav garāks par vienu līdz trim mēnešiem, norādīja Kononova.
Uz jautājumu, kāpēc pašvaldība neveido ilgtermiņa uzkrājumus par izdevīgākām likmēm, Kononova atbildēja, ka "mums budžeta plānošana notiek pa ceturkšņiem, tāpēc nav iespējams noguldījumus veikt uz ilgāku laiku kā trīs mēneši. Rīgas domei nav tādu līdzekļu, ko noguldīt ilgtermiņā".
Paziņojumā presei Kononova informēja, ka Rīgas pašvaldības brīvo līdzekļu apjoms ir ap 110 miljoniem latu. Arī tie daudzus gadus tiek turēti īstermiņa depozītos Latvijas komercbankās un Valsts kasē. Pašlaik līdzekļi ir novietoti tādās bankās kā "DNB", "Nordea", "SEB", "Swedbank", "Citadele". "Latvijas Krājbankā" noguldītie 10 miljoni bija ap 9% no kopējā brīvo finanšu apjoma.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovkis (V) apzināti maldina sabiedrību, lai novērstu uzmanību no valdības kļūdām situācijā ar "Latvijas Krājbanku".
"Jebkurš cilvēks, kam jebkad ir bijusi saskarsme ar bankām, zina, ka īstermiņa depozīta procentu likmes ir ievērojami mazākās par ilgtermiņa noguldījumu likmēm. Acīmredzami, ka Saeimas komisijas vadītājs nevar būt tik nekompetents, lai nesaprastu, ko pauž, kas nozīmē, ka viņš apzināti maldina sabiedrību. Savukārt gadījumā, ja tā tiešām ir nekompetence, Rīgas dome var apņemties apmaksāt kursus par finanšu sistēmas pamatiem," izteicies Ušakovs.
"Līdzekļus "Krājbankā" turēja tādas iestādes ka Latvijas Universitāte, Privatizācijas aģentūra un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Tāda valsts rīcība kalpoja kā piemērs pašvaldībām, ka "Krājbankai" var uzticēties. Pie kā var novest mēģinājumi uzticēties valdības rīcībai, mēs visi tagad redzam," sacīja Ušakovs.
Rīgas dome īstermiņa noguldījumus "Krājbankā" sākusi vietot kopš pagājušā gada oktobra, ņemot vērā to, bankas piedāvātās noguldījuma procentu likmes uz attiecīgajiem periodiem bija augstākas nekā citām aptaujās iesaistītajām komercbankām.
Rīgas domes Finanšu departamenta veiktā aptauja liecina, ka šā gada oktobrī "Krājbankas" piedāvātā divu mēnešu depozīta likme bija 1%, bet citu banku piedāvātās likmes bija 0,93%, 0,72%, 0,33% un 0,25%.
"Vēlos atgādināt, ka kopš 17.novembra, kad Lietuva paziņoja par situāciju ar banku "Snoras", bet Latvijas valdības amatpersonas apgalvoja, ka "Latvijas Krājbanku" tas neskars, Rīgas pašvaldība centās atgūt "Krājbankā" ieguldītos līdzekļus, laužot līgumu pirms termiņa. Valdībai tagad vajadzētu, ņemot vērā pieļautās kļūdas, piedāvāt risinājumus pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem, kuri tagad var zaudēt daļu vai visus līdzekļus, kas bija noguldīti šajā bankā," uzskata Ušakovs.
Kā ziņots, Latkovskis paudis aizdomas, ka Rīgas dome desmit miljonu latu AS "Latvijas Krājbanka" ir noguldījusi uz ievērojami mazāku procentu likmi nekā citi noguldītāji šajā pašā bankā.
Viņa rīcībā nonākusi informācija, ka šim Rīgas domes depozītnoguldījumam procentu likme ir tikai 1% gadā, bet citas pašvaldības un uzņēmumi ievērojami mazākas summas noguldījuši par augstāku likmi - līdz pat 3,5%.
Komisijas priekšsēdētājam ir aizdomas, ka šāds noguldījums varētu būt saistīts ar iespējamiem koruptīviem nodarījumiem, tādēļ viņš plāno pirmdien, 28.novembrī, vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
Politiķis neizslēdza iespēju, ka šādas milzīgas summas par maziem procentiem varētu tikt noguldītas "Krājbankā", pateicoties koruptīviem darījumiem. "Tikai tā es varu izskaidrot šādus noguldījumus - ka kāds varētu būt saņēmis "otkatu" [atpakaļmaksājumu skaidrā naudā vai citā veidā]". Tāpēc jāizmeklē, vai šeit nav korupcijas gadījumi," norādīja Latkovskis.
Kā ziņots, Rīgas domei "Latvijas Krājbankā" noguldīti desmit miljoni no pašvaldības brīvajiem līdzekļiem. Rīgas domes brīvie līdzekļi kā īstermiņa depozīts izvietots septiņās finanšu iestādēs - "SEB bankā", "Swedbankā", bankā "Citadele", "Nordea bankā", "DNB bankā", "Latvijas Krājbankā" un Valsts kasē. Depozīts "Krājbankā" ir 9% no kopējās summas.
