Eksperte: kūrortpilsētas statusa ieviešana ļaus piesaistīt investīcijas
Kūrortpilsētas statusa ieviešana dos stimulu interesentiem attīstīt šo biznesa nišu un piesaistīt investīcijas Latvijas pilsētām, atzina tūrisma aģentūras "Carslon Wagonlit Travel Latvia" direktore un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas viceprezidente Irēna Riekstiņa.
"Manuprāt, tas atvērs jaunas iespējas arī citām pilsētām bez Jūrmalas domāt par šo perspektīvu, jo, bez šaubām, statuss "kūrortpilsēta" ir kā zīmols, kas runā par pievienotām vērtībām un vairo tūristu interesi," uzskata Riekstiņa.
Riekstiņa uzskata, ka Latvijā ir pilsētas ar potenciālu kļūt par kūrortpilsētu, īpaši piejūras zonā, tomēr galvenais ir ielikt tajā saturu - pietiekamu pakalpojumu klāstu, kvalitāti, servisu, atbilstošu mārketingu.
"Mums jau ir iestrādes, arī tā sauktais medicīnas un SPA tūrisms attīstās katru gadu, tādēļ domāju vairākām pilsētām Latvijā tā ir lieliska iespēja pozicionēt sevi jaunā statusā. Perspektīva varētu būt Ventspilij, Liepājai, bet nevar nenovērtēt arī attīstīto tūrisma infrastruktūru, viesnīcu tīklu, slēpošanas infrastruktūru Vidzemes augstienes pilsētās, piemēram, Siguldā, Cēsīs. Arī tām ir potenciāls domāt par šī statusa iegūšanu," atzīmē tūrisma aģentūras direktore.
Tūrisma eksperte uzsver, ka piešķirt statusu "kūrortpilsēta" tikai nosaukuma dēļ nevar, lai arī tas, protams, veicinās konkrētās pašvaldības attīstību. Ir jāveic stingra izvērtēšana atbilstoši starptautiskiem standartiem, ko saskaņā ar likumu uzņēmusies veikt Ekonomikas ministrija.
Kā ziņots, Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai un ieviest kūrortpilsētas statusu.
Likumprojekts paredz, ka kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. Iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, tostarp infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem. Kūrorta statuss radīs papildu drošības sajūtu kūrortiestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.
Likumprojekts paredz papildināt Tūrisma likumu ar jauniem terminiem - "dabas dziednieciskie resursi" un "veselības tūrisms", kā arī precizēt definīciju "kūrorts", nosakot, ka turpmāk par kūrortu tiks dēvēta tikai tāda vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kas ir nodrošināta ar kūrortiestādēm, tūrisma infrastruktūru, kurā ir pieejami un veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, rehabilitācijai un ārstniecībai tiek izmantoti tajā esošie dabas dziednieciskie resursi un kurai Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss.
Par kūrorta statusa piešķiršanu un anulēšanu lems Ekonomikas ministrija.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem rehabilitācijas centros 2009.gadā apkalpoto personu vidējais uzturēšanās ilgums bija 12,8 diennaktis, kas ir ievērojami vairāk nekā citās tūristu mītnēs Latvijā (vidēji - 2,3 diennaktis). 2009.gadā kūrortviesnīcās un rehabilitācijas centros ir apkalpota 61 881 persona jeb par 15% vairāk nekā 2008.gadā (53 729 personas), kamēr ekonomiskās krīzes dēļ kopējais viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies par 28%.
Patlaban kūrortu attīstība un darbība Latvijā netiek regulēta ar īpaši šim nolūkam izstrādātiem normatīvajiem aktiem. Kūrortu attīstības aspekti ir daļēji integrēti normatīvajos aktos, kas nav tieši saistīti ar tūrismu, bet attiecas uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, resursu izmantošanu un ekonomisko attīstību.
