Bizness un ekonomika

Banku peļņa 11 mēnešos sasniegusi 75,5 miljonus latu

Jauns.lv

Līdz šā gada novembra beigām banku sektora gūtās peļņas apmērs sasniedza 75,5 miljonus latu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Pērn attiecīgajā periodā bankas strādāja ar 326,8 miljonu latu zaudējumiem.

Šogad ar peļņu strādā 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 82,1%).

Banku sektora likviditātes rādītājs saglabājās augstā līmenī un novembra beigās bija 59,4% (oktobra beigās - 61%). Atjaunojoties banku pelnītspējai, kreditēšanas tempu sarukuma dēļ samazinoties riska svērto aktīvu apmēram, kā arī atsevišķām bankām stiprinot kapitāla bāzi, palielinājās banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs un novembra beigās sasniedza 17,3% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14,2% (minimālā prasība - 2%).

Kopš 2011.gada sākuma kapitālu palielinājušas 12 bankas kopumā par 133,3 miljoniem latu un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls novembra beigās bija 1,956 miljardi latu.

Banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār tekošās darbības izdevumiem), gan izmaiņas kredītportfeļa kvalitātē (neto izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem).

AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšana novembrī būtiski neietekmēja banku sektora piesaistīto noguldījumu atlikumu un, lai gan samazinājās termiņnoguldījumu atlikums, tomēr pieauga pieprasījuma noguldījumu atlikums. Ņemot vērā "Krājbankas" noguldītāju struktūru, galvenokārt samazinājās rezidentu mājsaimniecību noguldījumu atlikums (par 7,9% jeb par 225,4 miljoniem latu). Tajā pašā laikā rezidentu uzņēmumu noguldījumu atlikums palielinājās (par 3,5% jeb par 68,8 miljoniem latu).

"Krājbankas" darbības apturēšanai operatīvi sekojošās garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksas organizēšanas rezultātā 87% no visām klientiem izmaksātajām garantētajām atlīdzībām tikušas pārskaitītas uz citām bankām. Arī nerezidentu noguldījumu atlikums novembrī turpināja palielināties (par 2,4% jeb par 116,9 miljoniem latu). Kopš gada sākuma noguldījumu atlikums kopumā banku sektorā audzis par 57 miljoniem latu jeb par 0,5% (tai skaitā novembrī noguldījumu atlikums sarucis par 39,7 miljoniem latu jeb par 0,4%) un novembra beigās sasniedza 11,2 miljardus latu.

Novembrī banku sektora kopējais kredītportfelis pieauga par 0,1% jeb 19 miljoniem latu, kas galvenokārt skaidrojams ar nerezidentiem izsniegto kredītu atlikumu pieaugumu, ko savukārt veicināja arī ASV dolāra kursa pieaugums attiecībā pret latu (no 0,496 oktobra beigās līdz 0,526 novembra beigās), kas ietekmē nerezidentu kredītportfeļa pieaugumu, jo ap 40% no nerezidentu kredītiem ir izsniegti ASV dolāros.

Pretēju tendenci uzrādīja rezidentu kredītportfelis - mēneša laikā par 0,5% saruka gan rezidentu nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums. Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 6,2% jeb 889 miljoniem latu, sasniedzot 13,4 miljardus latu novembra beigās.

Banku sektorā novembrī no jauna izsniegti 7900 kredītu 190,3 miljonu latu apmērā, savukārt kopš 2011.gada sākuma no jauna izsniegti jau gandrīz 136 000 kredītu par kopējo summu gandrīz 1,4 miljardi latu (tai skaitā 612 miljoni latu - Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 80 miljoni latu - Latvijas finanšu uzņēmumiem, 146 miljoni latu - rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 537 miljoni latu - nerezidentiem).

Banku kredītportfeļa kvalitāte lēni un pakāpeniski uzlabojas, to galvenokārt veicina gan aktīvāka banku bilanču "attīrīšana" no sliktajiem kredītiem (kredītu norakstīšana), gan arī aktīvāka banku iesaistīšanās tautsaimniecības kreditēšanā, kā arī uzņēmumu maksātspējas uzlabošanās līdz ar ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Kopējais kavēto kredītu atlikums kopš gada sākuma ir sarucis par 6,3% jeb 239 miljoniem latu, sasniedzot 3,6 miljardus latu jeb 26,5% no kredītportfeļa novembra beigās, tomēr mēneša laikā kopējais kavēto kredītu apmērs pieauga par 0,6% jeb par 22 miljoniem latu. Tai pašā laikā kredītu ar kavējumu ilgāk par 90 dienām atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 12,7% jeb par 345 miljoniem latu.

Arī novembrī turpināja sarukt kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums (par 0,7% jeb 16,7 miljoniem latu), un to īpatsvars kredītportfelī novembra beigās saruka līdz 17,7% (oktobra beigās - 17,8%).

Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums mēneša laikā saruka par 9,5 miljoniem latu jeb par 0,6% un sasniedza 1,5 miljardus latu jeb 11% no banku kopējā kredītportfeļa novembra beigās (oktobra beigās - 11,1%).

Turpina stabilizēties mājsaimniecību kredītu kvalitāte, par ko liecina praktiski nemainīgs ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars piecus mēnešus pēc kārtas, kas novembra beigās bija 19,5% (19,6% oktobra beigās).

Lai arī kopš gada sākuma korporatīvo klientu kredītu kvalitāte uzrāda izteiktas uzlabošanās pazīmes, tomēr oktobra dati deva pamatu satraukumam, ka jauniem klientiem varētu būt radušās problēmas laicīgi veikt kredītmaksājumus, par ko liecināja kavēto kredītu apjoma pieaugums kategorijā ar kavējumu no 31 līdz 90 dienām oktobrī. Taču novembrī nav vērojams situācijas pasliktinājums (nenotiek kredītu migrācija uz kategorijām ar lielāku kavējuma periodu) un ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars korporatīvo klientu kredītportfelī saruka līdz 15,9% novembra beigās (16,1% oktobra beigās).

LETA

Tēmas