„Swedbank” vadītājs: Latvijai jāsamierinās ar sāpīgām reformām vai atpalicību

Latvijas ekonomika ir ļoti maza, kas, no vienas puses, ļauj to vieglāk savest kārtībā, bet no otras – padara ļoti atkarīgu no norisēm pasaules ekonomikā, tāpēc pārmaiņas un svārstības ir un paliks neatņemama valsts tautsaimniecības ikdiena, intervijā Rīgas krievu laikrakstam „Čas” teica „Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

„Galvenais ir saprast, ka Latvija ir ļoti maza valsts. Tas, no vienas puses, dod lielas iespējas, jo mazu valsti ir daudz vieglāk savest kārtībā. Taču no otras puses, mazas valsts ekonomika vienmēr būs ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas, un jo īpaši no tiem reģionālajiem spēlētājiem, ar kuriem mūs saista tirdzniecības sakari – Skandināviju, Vāciju, Krieviju un Baltijas valstīm. Tāpēc pārmaiņas un svārstības Latvijas ekonomikā ir un paliks nemainīga parādība,” norāda Mančinskis.

Viņš uzsver, ka „mums ir pēdējais laiks saprast, kur mēs pašlaik esam, un izveidot savu valsts attīstības vīziju vismaz 10 – 20 gadiem”. „Ja mēs skaidri nezināsim mērķi, uz kuru ejam, nekur arī nenonāksim,” sacīja „Swedbank” šefs.

„Swedbank” vadītājs aicina atsacīties no ilūzijas, ka „kaut kā izdosies atgriezties 2007.gadā”, uzsverot, ka otrā krīzes viļņa iespēja ir būtiski palielinājusies. „Visticamāk, mums nedraud tāda krīze, kādu Latvija pārdzīvoja 2008. un 2009. gadā. Taču vienalga ir jādomā par ilgstošu izaugsmi. Taču situācija valstī vairs nav tāda kā agrāk. Daudzi ir aizbraukuši, bet palikušo kvalifikācija ne vienmēr ļauj radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas varētu konkurēt ārvalstu tirgos.

Man šķiet, ka mēs vēl neesam gatavi skatīties acīs realitātei, un ceram, ka viss nokārtosies pats no sevis. Mums ir izvēle – vai nu šodien izšķirties par sāpīgām reformām un nodrošināt Latvijai pārliecinošu izaugsmi nākotnē, vai kļūt par Eiropas Savienības satelītu, samierināties ar IKP izaugsmi 2 – 4% apmērā labākajā gadījumā un milzīgām atšķirībām starp bagātajiem un nabadzīgajiem,” pauž Mančinskis.

Viņš uzskata, ka „eiropieši ir pieraduši pie lielām sociālajām garantijām, bet strādāt viņi grib aizvien mazāk”. „Ir acīmredzams, ka Eiropas sociālā sistēma vairs nevar strādāt tā, kā līdz šim. Tas nozīmē, ka Eiropā gaidāmas lielas pārmaiņas, un no tā, kā Eiropa ar tām tiks galā, būs atkarīga tās nākotne. Taču jau tagad ir acīmredzams, ka vecās Eiropas ietekme uz pasauli kļūs mazāka,” prognozē Mančinskis.

Viņaprāt, nākotnē pasaules dienas kārtību noteiks Ķīna, Indija, Brazīlija un Eiropas daļa globālajā ekonomikā saruks.