Internetā var sekot līdzi Latvijas parādam
Bizness un ekonomika

Internetā var sekot līdzi Latvijas parādam

Jauns.lv

Latvijas kopējais ārējais parāds (gan valsts, gan privātais) ir gandrīz 23,945 miljardi latu, no kuriem 4,415 miljardi ir Latvijas valsts ārējais parāds.

Latvijas valsts un privātais ārējais parāds ir sasniedzis 23,945 miljardus latu.
Latvijas valsts un privātais ārējais parāds ir sasniedzis 23,945 miljardus latu.

Apgrozībā esošā skaidrā nauda Latvijā ir 1,132 miljardi latu. Bankās ir noguldīts 11,141 miljards latu, bet kredītos izsniegti 13,032 miljardi latu.

Mājas lapā www.debt.lv var redzēt 32 ekonomiskos rādītājus, kuri tiek izskaitļoti pamatojoties uz datiem no Latvijas Centrālās Bankas, Valsts kases, Centrālās Statistikas Pārvaldes, Kapitāla un Finanšu tirgus komisijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, CIP Pasaules faktu grāmatas un LURSOFT mājas lapām, ziņo portāls nra.lv.

Rādītāji atspoguļo prognožu lielumus uz doto brīdi, vai uz doto brīdi par viena gada periodu (IKP uz doto brīdi, PVN ieņēmumi uz doto brīdi, par divpadsmit mēnešu periodu). Ārējais, iekšējais un kopējais valsts parāds aprēķināts pamatojoties uz kredītos un obligācijās aizņemtajām summām un procentiem. Visi pārējie rādītāji izskaitļoti ar lineārās prognozēšanas metodes palīdzību.

Mājas lapu izstrādājis finansu analītiķis Mitrofans Slobodjans ar programmistu palīdzību no biedrības „PatriotiLV”.

Rādītāju izmaiņu dinamika, ļoti negatīvi raksturo kopējo ekonomisko stāvokli Latvijā. Neskatoties uz salīdzinoši zemo valsts parādu attiecībā pret IKP, Latvijai ir ļoti liels kopējais ārējais parāds, kas tiek noteikts kā valsts un privāto ārējo parādu summa. Pavisam nenormāla ir situācija, kad banku izsniegto kredītu summa pārsniedz piesaistīto noguldījumu summu, radot spekulatīvu efektu.

Neskatoties uz nelielo eksporta pieaugumu, importa daļas palielināšanās tendence Latvijā saglabājas un pieaug daudz straujāk, bet kopējā tekošā konta maksājuma bilance paliek negatīva. Tendence par pēdējiem divpadsmit mēnešiem parāda, ka Latvijas Banka, turpina izpirkt latus no brīvā apgrozījuma, par savām zelta rezervēm, kas norāda Latvijas iedzīvotāju neuzticību nacionālajai valūtai.

Kasjauns.lv/Foto: Gatis Dieziņš/LETA