Interesi investēt "Krājbankā" esot izteikusi Krievijas finanšu korporācija "Otkritije"

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā banka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma "KPMG Baltics" izvērtē divus no četriem "Krājbankas" sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī pašlaik vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredz vienu un to pašu. Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 miljonus latu un iegūst "Krājbanku" īpašumā.

Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot "Krājbankas" īpašumus.

Viens no sanācijas plāna iesniedzējiem ir bijušais "Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. "Kopējais investīciju apjoms ir 158 miljoni latu. No tiem daļu paredzēts investēt kapitālā, daļu tiek paredzēts investēt, lai nodrošinātu likviditātes prasību izpildi," skaidroja Zalāns.

Potenciālais investors "Krājbankā" Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā ir Krievijas finanšu korporācija "Otkritije". Tās akcionāru vidū ir Krievijas valsts tehnoloģiju uzņēmuma "Rosnano" vadītājs Anatolijs Čubaiss. Pērn šis koncerns vēlējās Latvijā pirkt "GE Money banku", taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija šo darījumu liedza. Kā noskaidroja "Nekā personīga", iebildumi esot bijuši pret neskaidro īpašnieku struktūru.

Tagad "Otkritije" Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā prasa kontroli pār "Krājbanku", tajā ieguldot 38 miljonus un 120 aizdodot. No valsts tiek prasīts daudz vairāk - uz desmit gadiem atteikties no 350 miljoniem latu, ko Noguldījumu garantiju fonds izmaksāja kompensācijās noguldītājiem. Kā otrs risinājums tiek piedāvāts daļu no šīs summas norakstīt zaudējumos.

Pagājušajā nedēļā, kad Sanācijas plāns tika iesniegts, Rīgā atkal ieradās bijušā "Krājbankas" īpašnieka Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs. Viņš skaidroja iespējas, ko valstij sniegs "Krājbankas" sanācija un brīdināja, ka bankrots būs neizdevīgāks.

Ne Antonovs, ne Zalāns nepiemin to, ka viņu sanācijas plāna gadījumā Noguldījumu garantijas fondam vairs nebūs pirmās tiesības uz aktīviem, kā tas būtu bankrota gadījumā. Bankā ieķīlātie īpašumi interesē gan Antonovus, gan jaunatrastos investorus.

Kā skaidro raidījums, investoru interese par bankas sanāciju neesot saistāma tikai ar bankas plašo filiāļu tīklu. Iespējamos bankas atjaunotājus interesē arī tās aktīvi. Viens no tiem ir "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (RVR). Valdība ir sprīža attālumā no līguma ar šo rūpnīcu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Visa RVR manta ir ieķīlāta "Krājbankā".

RVR divu trešdaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrēts ofšors. Tas savas daļas ieguva pirms diviem gadiem - piecas dienas pēc tam, kad Antonoviem piederošā banka RVR izsniedza piecu miljonu kredītu. Vai rūpnīca īstenībā pieder Antonoviem, ģimenes pārstāvis skaidru atbildi nesniedza.

Vizītes laikā Rīgā Antonovs seniors devās uz prokuratūru. "Nekā Personīga" rīcībā esošās ziņas liecina, ka Antonovi vēlētos piedāvāt viņu rīcībā esošās ziņas par Latvijas oligarhu nodarījumiem, apmaiņā pret ģenerālprokurora lēmumu atcelt kriminālapsūdzību. Nekas konkrēts šajā jomā gan neesot vēl runāts.

"Kas attiecas uz Vladimiru Antonovu, tad pagaidām viņš šādu informāciju, kas būtu vērtējama kā sadarbošanās ar izmeklēšanu vai kaitējuma atlīdzība, nav sniedzis. Līdz ar to pašlaik nav nekāda pamata vispār šādu jautājumu apspriest. (..) Likums ir noteicis, ka gan sadarbība ar izmeklēšanu, gan kaitējuma atlīdzība, uzskatāma par atbildību mīkstinošu apstākli un viennozīmīgi, ka šāda rīcība tiek ņemta vērā," raidījumam norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kā ziņots, AS "Latvijas Krājbanka" administrators "KPMG Baltics" iesniegtajā maksātnespējas risinājumā lūdzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iespēju tuvāko septiņu dienu laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un pabeigt vispusīgi izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par tā ekonomisko pamatotību un risinājuma izdevīgumu "Krājbankas" kreditoriem.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

Tiesa par "Krājbankas" maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA