Latvija emitē obligācijas miljarda dolāru apmērā; likme izdevīgāka, nekā plānots

Obligācijas emitētas ar fiksēto procentu likmi 5,25% gadā (ienesīgums 5,375%), kas valstij esot izdevīgāka, nekā sākotnēji bija plānots, uzsver FM. Sākotnēji Latvija piedāvāja obligācijas par 5,625%.

Darījuma apjoms noteikts, balstoties uz investoru interesi ieguldījumiem Latvijas vērtspapīros, un līdz ar to iespēju noteikt zemāku kupona likmi. Emisija īstenota saskaņā ar valsts aizņemšanās stratēģiju, tādejādi pilnībā piesaistot šajā gadā plānotās emisijas ārējos finanšu tirgos, lai refinansētu starptautisko aizņēmumu programmu.

Darījumā gūta plaša investoru līdzdalība no ASV, Eiropas, tai skaitā Londonas, un Āzijas, līdz ar to panākta investoru diversifikācija ārējos tirgos, uzsver FM. Emisijas vadošās bankas bija "HSBC", "DeutscheBank" un "JP Morgan".

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) emisiju uzskata par veiksmīgu. Viņaprāt, tās rezultāti skaidri demonstrējot starptautisko finanšu tirgus dalībnieku, it īpaši investoru, augsto novērtējumu par paveikto Latvijas valsts ekonomikā.

"Esam pārliecinoši nostiprinājuši ārvalstu investoru uzticību ārējos tirgos, pat neraugoties uz eirozonas nedienām. Šis panākums ir kvalitātes zīme mūsu sabiedrības un valdības kopējam darbam par paveikto iepriekšējos gados. Šī emisija nodrošinās stabilu pamatu un pārliecību par starptautiskās aizņēmumu programmas sekmīgu pārfinansēšanu turpmākajos gados publiskajos finanšu tirgos," uzsvēris Vilks.

Latvijas pārstāvji Vilka vadībā sarunas par Latvijas obligāciju emisiju sāka pirms nedēļas. Tobrīd Vilks pieļāva, ka Latvija šogad starptautiskajos finanšu tirgos varētu aizņemties no 500 miljoniem līdz vienam miljardam ASV dolāru (250-500 miljonus latu).

Tika pieļauts, ka aizņemšanās tiks veikta ar divām reizēm, tomēr obligāciju izlaišanu pamatā noteikšot cena, par kādu tās būs iespējams pārdot. Par to, ka investoru interese būs, Vilks bija pārliecināts, tomēr viņam nebija pārliecības par iespējamo cenu, ko par tām varētu iegūt, jo, piemēram, par tik stipras valsts kā Vācijas obligācijām patlaban neesot iespējams iegūt adekvātu summu.

Vilks norādīja, ka lielākās summas Latvijai par starptautisko aizdevumu būs jāsāk atmaksāt 2014. un 2015.gadā, bet nākamgad jāatdod vairāk nekā 300 miljoni latu. Valsts kasē ir pietiekami daudz līdzekļu, lai šo summu nākamgad atdotu arī bez aizņemšanās finanšu tirgos. Ja Latvija tomēr izšķirsies izlaist obligācijas, primārais tirgus būšot ASV, pēc tam Eiropa un, iespējams, arī Āzijas tirgus, pirms nedēļas izteicās Vilks.

2011.gada 9.jūnijā Latvija sekmīgi emitēja desmit gadu eiroobligācijas 500 miljonu ASV dolāru (240,5 miljonu latu) apmērā ar procentu likmi 5,25% gadā, kas ir zemāka nekā iepriekšējā Latvijas eiroobligāciju laidienā 2008.gada martā, kad procentu likme bija 5,5% gadā.

Investori izrādīja tik ievērojamu interesi iegādāties Latvijas vērtspapīrus, ka kopējais solījumu apjoms septiņas reizes pārsniedza piedāvājumu un sasniedza 3,6 miljardus ASV dolāru (1,73 miljardus latu).

Tādējādi pēc kredītriska uzcenojuma indikācijām (250 +/-12,5 bāzes punkti) Latvija izcenoja vērtspapīrus ar zemāku uzcenojumu, tas ir, 237,5 bāzes punkti virs bāzes likmes jeb desmit gadu ASV dolāru vidējās svērtās likmes. Vērtspapīru ienesīgums tika noteikts 5,491%. Vērtspapīri tiks atmaksāti 2021.gada 16.jūnijā. Emisijas vadošās bankas bija "Citigroup" un "Credit Suisse".

Ar šo emisiju Latvijai atgriezās starptautiskajos tirgos pēc 2008.gada marta pēdējās eiroobligāciju emisijas.

Latvija sāka obligāciju izlaišanu, jo ar šo gadu noslēdzās trīs gadus ilgušās Latvijas starptautiskā aizdevuma programmas termiņš.

Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardi latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

No starptautiskajā aizdevuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardi latu). Aizdevums Latvijai būs jāsāk atmaksāt jau nākamgad, SVF atmaksājot 237,2 miljonus latu, bet pēdējais maksājums - 140,6 miljoni latu -, pēc esošā grafika, 2025.gadā jāatmaksā EK.

LETA