Ierēdņu kļūdas dēļ Vidzemes slimnīcai dramatiski samazināts valsts finansējums
Turpmāk Valkas slimnīca ambulatori nedēļā varētu apkalpot tikai 4 onkoloģijas slimniekus.
Protestējot pret dramatiski samazināto valsts apmaksāto pakalpojumu skaitu, īsā laikā Valkas iedzīvotāji savākuši vairāk nekā 500 parakstus un plāno sūtīt vēstuli veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Kā atklāja ''Nekā Personīga'' žurnālisti, kvotu samazinājums nav bijis plānots un tā bijusi kļūda.
Izmisušākie ir onkoloģijas pacienti, kam dažādās audzēju attīstības stadijās uz apmēram mēnesi pagarinātos iespēja tikt pie speciālista, un dažiem laika zaudējums var kļūt liktenīgs.
Iedzīvotāju parakstu vākšanai par galveno aģitācijas punktu kļuvis viens no vietējiem veikaliem. Tā vadītāja Inga Boša stāsta, ka ''nāk cilvēki, ar asarām acīs! Parakstās ar vēzi slimie, kuri stāv rindās un netiek, un kuriem jāmaksā nauda! Un kam tās naudas nav?!''
Iedzīvotāji uzskata, ka veselības ministrei, Vidzemes slimnīcas galvenajai ārstei un Valkas pašvaldības vadītājam ir jāuzņemas atbildība par sekām, atsakoties pieņemt pacientus. ''Tas ir pilnīgs absurds. Cilvēkam nevar paskaidrot, ka pieņemsim tikai četrus un pārējie paliks aiz strīpas. Nu, viņi nevar to saprast! Tas nav pieņemams,'' sašutis ir viens no akcijas organizatoriem Mārtiņš Skrastiņš.
Pagājušajā gadā Valkas slimnīcā ambulatoro pieņemšanu pie onkologa valsts apmaksāja vidēji 12 pacientiem nedēļā. Tagad kvota ir samazināta uz četriem pacientiem nedēļā. Jaunais grafiks rāda, ka no izredzētajiem četriem daktere Tija Zaļkalne par valsts naudu var veltīt katram 15 minūtes. Pārējie var pieteikties par maksu.
Onkoloģijas slimnieks Aleksandrs pats uz savas ādas izbaudījis, ko nozīmē mēnesi ilga kavēšanās vēža ārstēšanā. ''Kad man atklāja onkoloģijas slimību, tai laikā audzējs bija maziņš. Bet to mēnesi, kamēr tiku līdz operācijai, audzējs bija izaudzis trīs pirkstu lielumā. Tur ir tā problēma! Jo ātrāk tu tiec, jo drošāk tev pašam kā slimniekam,'' stāsta Aleksandrs.
Vietējā Valkas daktere Zaļkalne arī uzskata, ka jāprotestē. Svarīgi tieši, lai vismaz, pirmoreiz nokļūstot pie onkologa, nebūtu jāgaida, jo rindā gaidīšanas laiks jau tā sakrājas uz tālākajām procedūrām.
''Bieži vien ģimenes ārsts atsūta pie manis ar vai nu neskaidru mazasinību, vai kādām citām problēmām. Man viņš jāsūta tālāk uz nopietnākiem izmeklējumiem. Visur ir garas rindas, - gan kompjūteram, gan magnetorezonansei, gan zarnu izmeklēšanai, arī saistībā ar kvotām.''
Uz jautājumu, vai ir bijis, ka pacients nomirst, gaidot rindā, Zaļkalne atbild apstiprinoši: ''Nu.. ir jā, ir bijis. Man Smiltenes pusē viena paciente nesagaidīja staru terapiju ar vairogdziedzera audzēju. Viņai arī bija divi mēneši [jāgaida] uz staru terapiju. Tagad februārī viņai vajadzēja braukt, un tā cilvēka vairs nav!''
Vidzemes slimnīcas vadība, kas noteikusi samazināto kvotu skaitu, apgalvo, ka citādi nevarēja rīkoties. Valsts atvēlētie līdzekļi beigušies jau pērnā gada nogalē, visus spēkus bijis jākoncentrē neatliekamās palīdzības pacientiem. Turklāt no Veselības ministrijas Nacionālā Veselības dienesta saņemts jaunā līguma projekts ar ļoti lieliem kvotu samazinājumiem gan onkoloģijā, gan citās jomās, arī diagnostikā.
Skaidrojot tālāk, kāpēc piedāvātais samazinājums ir tik liels, Nacionālajā Veselības dienestā pārliecinošu atbildi uzreiz ''Nekā Personīga'' nevarēja sniegt. ''Es nezinu. Jānoskaidro, kur viņas [valsts apmaksātās vizītes] ir tehniski pazudušas. Es nezinu, vai tas cipars ir pazudis? Nu, es nezinu, tas man ir jānoskaidro,'' atbildēja Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube.
Drīz pēc tam izrādījās, ka vainīga esot bijusi tehniska kļūme Veselības dienesta Vidzemei nosūtītajos dokumentos. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) apgalvo: kvotas tiks atjaunotas vismaz iepriekšējā apjomā vai pat vēl vairāk, jo finansējums būs lielāks, nekā pērn.
''Ja runājam par Vidzemes slimnīcu, tad tai kā papildus finansējums klāt nāk 551 000 latu, kas ir vairāk nekā pusmiljons latu. Un domāju, ka, iekšēji pārdalot šo naudu un sakārtojot rindas, šī situācija būs vismaz tāda, kā pagājušajā gadā, iespējams, atsevišķās nozarēs arī labāka,'' skaidroja Veselības ministre Circene.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Shutterstock