"Latvijas Kuģniecība" pirmo reizi publisko savu kuģu frakta likmes

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 "MR" tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt "handy" tankkuģu (septiņi "handy" tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

LK rādītāji ir ļoti labi salīdzinājumā ar citām pasaules kuģniecībām attiecīgajā segmentā visu 2011.gadu, kā arī pēdējā ceturksnī, teikts paziņojumā biržai.

Vienīgais tankkuģis, kam pēdējā gada laikā ir samazinājusies frakta likme, ir "panamax" tipa tankkuģis "Rīga" ar 68 000 tonnu kravnesību. Tā vidējā frakta likme 2011.gadā bija 13 623 ASV dolāri (9536,1 lati) dienā, kas ir par 28% mazāk nekā pirms gada.

Ienākumu samazināšanos no tankkuģa "Rīga" fraktēšanas ietekmējis gan kuģa vecums - tas nolaists ūdenī 2001.gadā, gan pieprasījuma samazināšanās pēc šāda izmēra tankkuģu pakalpojumiem visā pasaulē. Līdzīga tendence vērojama arī citu līdzīgu kuģu īpašnieku ienākumos, jo samazinājies pieprasījums pēc tālajiem pārvadājumiem, it īpaši no naftas pārstrādes rūpnīcām austrumos uz rietumu valstīm, norādīts paziņojumā biržai.

Tomass skaidro, ka pēdējos gados pasaulē ir krities pieprasījums pēc naftas produktiem, it īpaši attīstītajās rietumu valstīs, kā arī pieaudzis tankkuģu skaits, ko radīja lielais kuģu pasūtījums pirms pasaules ekonomiskās krīzes. Tas ir radījis zaudējumus visiem kuģu īpašniekiem.

Tomēr LK vadībai ir izdevies panākt frakta likmju pieaugumu pēdējā gadā. LK varēja uzlabot savu ienākumu plūsmu, pateicoties valdes locekļu pieredzei kuģniecības biznesā un savu darbinieku augstajam profesionālismam, teikts paziņojumā biržai.

"Uzņēmuma jaunā valde nodrošina, ka uzņēmumā tiek ievēroti stingri un augsti korporatīvās pārvaldības principi. Vairs nenotiek nekādas manipulācijas ar frakta likmēm un netiek izmantoti negodīgu brokeru pakalpojumi," uzsver Tomass.

Patlaban Londonā notiek tiesvedība, lai atgūtu 135 miljonus ASV dolāru (94,5 miljonus latu), kas uzņēmumam izkrāpti caur negodīgām kuģu fraktēšanas shēmām laika posmā no 2003.gada līdz 2005.gadam. LK cer, ka tiesvedības rezultātā LK izdosies šo naudu tuvākajos pāris gados atgūt.

Tomass intervijā laikrakstam "Dienas bizness" skaidro, ka īstermiņā uzņēmums nevarēs maksāt dividendes saviem akcionāriem, jo tam ir 25 miljonu latu lieli zaudējumi 2011.gadā.

Jau ziņots, ka "Latvijas Kuģniecības" (LK) un tās meitas sabiedrību nerevidētie neto zaudējumi 2011.gadā bija 24,9 miljoni latu, kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad kuģniecība strādāja ar 78,4 miljonu latu zaudējumiem, liecina paziņojums biržā "NASDAQ OMX Riga".

Gan 2011.gadā, gan 2010.gadā būtiska neto zaudējumu daļa esot saistīta ar zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās, kam saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ir nepieciešams veidot uzkrājumus.

2011.gadā veiktie uzkrājumi zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās ir vairāki. Pārdošanai paredzētajiem aktīviem tie ir: trīs vecākie "handy" izmēra kuģi - 12,56 miljonu ASV dolāru (6,4 miljonu latu) apmērā, kopējās flotes vērtības koriģēšanai - 15,08 miljonu ASV dolāru (7,72 miljonu latu) apmērā, ieguldījumu nekustamajos īpašumos vērtības koriģēšanai - 1,29 miljonu ASV dolāru (660 000 latu) apmērā.

2011.gada beigās LK koncerna flotes komerciālajā vadībā bija 20 tankkuģi. 2011.gada laikā koncerns no Korejas kuģu būvētavas "Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd." saņēma divas 2007.gadā pasūtītās tankkuģu jaunbūves - kuģus "Latgale" un "Zemgale" - un pārdeva 17 gadus veco kuģi "Indra" sagriešanai metāllūžņos. Turklāt LK ir pārklasificējusi trīs visvecākos LK flotes kuģus kā pārdošanai paredzētos aktīvus, lai nodrošinātu stabilu finansējumu pārējai flotei.

Kopējais neto reisu rezultāts no kuģniecības pakalpojumiem 2011.gadā bija 87,99 miljoni ASV dolāri (45,04 miljoni latu), 2010.gadā - 88,31 miljons ASV dolāru (45,2 miljoni latu) - un liecina par ieņēmumu stabilizēšanos. 2011.gadā peļņa no kuģu darbības bija 15,24 miljoni ASV dolāru (7,8 miljoni latu), kas ir par 21% labāks rezultāts nekā 2010.gadā - 12,69 miljoni ASV dolāru (6,5 miljoni latu), taču peļņa no kuģu darbības nesedza flotes finansēšanas izdevumus - 20,27 miljoni ASV dolāru (10,38 miljoni latu).

2011.gada 31.decembrī LK koncerna aktīvu kopējā vērtība bija 650,3 miljoni ASV dolāru (332 miljoni latu). Pirms gada tā veidoja 680,47 miljonus ASV dolāru (348 miljonus latu).

Kopējā LK koncerna flotes vērtība ir samazinājusies no 570,5 miljoniem ASV dolāru (292 miljoniem latu) uz 508,05 miljoniem ASV dolāru (260 miljoniem latu) un papildus uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās atspoguļo arī nolietojumu. Kopējā koncerna pašu kapitāla vērtība 2011.gada 31.decembrī bija 265,64 miljoni ASV dolāru (135 miljoni latu).

LK ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un "handy" tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 20 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 700 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas. Flotes vidējais vecums nepārsniedz 5,5 gadus.