Lietuvas arhitekti turpina kavēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projektu

Saskaņā ar pērn 24.janvārī noslēgto līgumu "ProcessOffice" arhitektiem būvprojekts bija jāpabeidz gada laikā, taču šā gada 21.janvārī viņi lūdza pagarināt līguma termiņu par diviem mēnešiem. Ar Rīgas domes Īpašuma departamentu tika panākta vienošanās, ka līdz 21.februārim elektroniski tiks iesniegta LNMM rekonstrukcijas projekta kontroltāme, lai varētu izsludināt būvdarbu iepirkuma konkursu, savukārt būvprojektam jābūt pilnībā pabeigtam un jāsaņem Būvvaldes akcepts ne vēlāk kā līdz šodienai, 24.martam. Par katru kavēto dienu Lietuvas arhitektiem tiek aprēķināts līgumsods aptuveni 700 latu apmērā.

Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka arī pagarinātajā termiņā lietuviešu arhitekti, visticamāk, nespēs iekļauties, jo nekas neliecina, ka būvprojekts šodienas laikā tiks iesniegts.

Pirmdien, 26.martā, plkst.11 plānots sasaukt sapulci, kurā piedalīsies muzeja direktore Māra Lāce, arhitekts Jānis Dripe, kā arī arhitekti no Lietuvas un pieaicinātie latviešu apakšuzņēmēji, lai uzklausītu arhitektu skaidrojumu par situāciju.

"Patlaban esam saņēmuši ekonomisko daļu tikai par restaurāciju un vairāk neko. No būvprojekta mums ir tikai dažas daļas elektroniski, bet pilna projekta nav. Ekonomiskās daļas un kontroltāmes nav. Ir tikai viena neliela daļa, tāpēc līdz pat šodienai vēl nevaram runāt ne par konkrētām izmaksām, ne par akceptētu projektu," stāstīja Burovs.

Burovs uzsvēra, ka šogad pats galvenais darbs ir pārlikt muzeja siltumtrases. Darba ir ļoti daudz, un tas jāpaveic vēl pirms apkures sezonas līdz oktobra beigām. Ja arhitekti būvprojekta pabeigšanu novilcinās vēl par vairākām nedēļām, iespējams, šogad muzeja rekonstrukciju sākt nebūs iespējams, un šogad pašvaldības budžetā piešķirtās investīcijas būs zaudētas.

Muzeja rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas tiek lēstas ap 17 miljoniem latu. Patlaban projekta īstenošanai pieejamais finansējums ir 2,4 miljoni latu, no kuriem puse ir Eiropas Savienības līdzfinansējums un aptuveni 170 000 latu - valsts nauda, bet pārējais ir Rīgas domes finansējums. Īpašuma departaments šogad no pašvaldības investīciju programmas plāno prasīt kopumā vēl divus miljonus latu, no kuriem par pirmajiem 800 000 latu Rīgas dome lems jau 17.aprīlī.

Nākamā finansējuma daļa tiks prasīta budžeta grozījumos vasarā, taču tā būs atkarīga no iespējām finansējumu apgūt. "Mēs varam pieprasīt tikai tik daudz, cik varam pamatot. Ja projekta nebūs, nebūs arī naudas. Ar katru dienu ir mazāk laika, kad būvnieki varēs strādāt," norādīja Burovs.

Par LNMM ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas būvprojekta izstrādi ar "ProcessOffice" noslēgts līgums 700 000 latu vērtībā. "Mēs vēl neesam saņēmuši pat to, ko gaidījām uz 21.februāri, tāpēc katru dienu turpinām aprēķināt līgumsodu 700 latu par katru kavēto dienu," sacīja Īpašuma departamenta direktors.

Kamēr Rīgas dome var vienīgi "bez emocijām" gaidīt pirmdienas tikšanos, Burovs uzskata, ka arhitekti zaudē ne tikai naudu: "Tas ir ne tikai naudas jautājums - jebkuram arhitektam tas ir arī reputācijas jautājums, un tā maksā vairāk nekā nauda."

Jau ziņots, ka šīs kavēšanās dēļ Kultūras ministrija piekritusi veikt izmaiņas projekta iepirkuma plānā un ļāvusi pagarināt iepirkuma konkursa izsludināšanas termiņu līdz 2.aprīlim. Iepirkuma izsludināšana līdz 1.martam bija viens no priekšnoteikumiem, lai saņemtu ES līdzfinansējumu 1,2 miljonu latu apmērā, tāpēc bija apdraudēta gan muzeja rekonstrukcijai atvēlētās Eiropas naudas apguve, gan pašvaldības līdzfinansējums.

Burovs gan piebilda, ka Eiropas līdzfinansējums paredzēts tieši muzeja restaurācijai, taču pirms tās sākšanas jāpaveic virkne rekonstrukcijas būvdarbu.