Akcīzes preces no Krievijas ieved Latvijā caur Igauniju
Pēc stingrāku nosacījumu ieviešanas uz Latvijas - Krievijas robežas, Latvijas iedzīvotāji degvielas un citu akcīzes preču ievešanai sākuši izmantot Krievijas-Igaunijas robežpunktus, kur pastāv tie paši apjoma ierobežojumi, kas Latvijā, bet braucienu skaits netiek ierobežots, svētdien vēstīja telekompānijas LNT raidījums "Top10".
Piemēram, Luhamā robežšķērsošanas punktā, kas atrodas uz Pleskavas šosejas, vairums automašīnu ir nevis ar Igaunijas vai Krievijas numurzīmēm, bet gan ar Latvijas numuriem. Auto šeit pārbauda izlases kārtībā, bet, ja vadītājs kaut reizi jau bijis pieķerts, tad ik reizi jāiziet pastiprinātā pārbaude.
Igaunijas muitnieki pie tā jau ir pieraduši. Saka, ka vairumā gadījumu mūsējie ar atļautā daudzuma ievērošanu neriskē - pieķerto gadījumu skaits būtiski neatšķiras no pašiem igauņiem. Arī viņu pierobežas iedzīvotāji iepērkas Krievijā.
Latvijas degvielas tirgotāji bažījas, ka ar laiku iepirkšanās tūrisms caur Igauniju varētu vērsties plašumā, tādēļ plāno prasīt uzskaiti arī uz kaimiņvalstu robežām.
Kopš stingrākiem nosacījumiem akcīzes preču, tajā skaitā degvielas, ievešanai no Krievijas, legālās degvielas tirdzniecības apjomi pierobežā pieauguši minimāli.
Tiek lēsts, ka legālās degvielas noiets pierobežā šā gada sākumā vidēji pieaudzis vien par 4%. Taču tirgotāji uzskata, ka par reālu ierobežojumu ietekmi būtu uzskatāmi vismaz 8%-10%.
Ja pirms ierobežojumu noteikšanas Vientuļu kontrolpunktā veidojās ap puskilometru gara rinda, tad šobrīd tās ir vien dažas automašīnas. Saskaņā ar muitas sniegto informāciju, šā gada janvārī uz Krieviju un atpakaļ, izmantojot Latvijas kontrolpunktus, devušies par 11%, bet februārī par 20% transportlīdzekļu mazāk.
Pēc muitnieku domām, tas parāda, ka došanās uz Krieviju daudziem bijusi nevis pēc degvielas paša vajadzībām, bet gan pārdošanai. Tagad tie, kam benzīnu pieveda uz mājām, pēc tā spiesti doties paši, taču pat šis jauno šķērsotāju skaits nav spējis izlīdzināt bilanci.
"Šobrīd vēl ir pāragri spriest, kopš 1.janvāra pagājis mazs laiks, bet, redzot tās tendences, kas mums ir pierobežas uzpildes stacijās, tad pārdoto litru daudzums kaut nedaudz, bet ir palielinājies," norāda degvielas tirgotāja "Virši-A" valdes loceklis Andris Priedītis.
Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns skaidro, ka lielie degvielas tirgotāji izmaiņas realizācijas apjomos neizjūt, vairāk tās ietekmē mazos degvielas tirgošanas uzņēmumus.
Galvenais cenu atšķirības cēlonis ir akcīzes nodoklis - Latvijā kā Eiropas Savienības valstī tas ir lielāks. Ja persona vienā reizē vēlas ievest vairāk par atļauto degvielas bāku degvielas, alkohola litru, vai divas paciņas cigarešu, to drīkst darīt, bet tikai nomaksājot starpību. Kā atzīst muitas amatpersonas, ievest degvielu, nomaksājot nodokļus, esot izdevīgi - kopējā summa dīzelim esot 80 santīmi par litru, benzīnam - 87 santīmi.
Ar cigaretēm un alkoholu esot citādi. Ievedot Latvijā papildu litru degvīna, akcīzē būs jāpiemaksā Ls 4,90, bet par cigarešu paciņu - no Ls 1,43 līdz 1,93. Tas vairs neesot izdevīgi.
No 1.janvāra no trešajām valstīm bez nodokļa maksāšanas tikai reizi nedēļā viena persona var ievest 40 cigaretes vienas, divu vai četru mazo paciņu iepakojumā, kā arī vienu litru degvīna, nevis kā līdz šim - reizi dienā.
Tāpat automašīnā bez nodokļa nomaksas varēs vest desmit litrus benzīna. Personai, kura septiņu dienu laikā atkārtoti ievedīs Latvijā desmit litrus degvielas pārvietojamā degvielas tvertnē, nepieciešams maksāt normatīvajos aktos paredzētos maksājumus.
LETA/ Foto: Artūrs Kapša/ LETA
