Pasaulē pirmo centrālo banku dibinājis rīdzinieks

Tomēr tā nav - šī banka dibināta tikai 1694.gadā. Vecāka, izrādās, bijusi mūsdienu Zviedrijas "Sveriges Riksbank" priekštece - "Stockholms Banco", kuru 1657.gadā dibinājis Vitmahers.

Ar šo soli tika radīta pirmā papīra nauda Eiropā, kā arī pirmo reizi īstenota tā saucamā "fractional reserve banking" sistēma, kad noguldītā nauda tiek izmantota kredītu izsniegšanai.

Depozītu bankas, tostarp municipālas, pasaulē tajā laikā jau pastāvēja, piemēram, 1609.gadā dibinātā "Amsterdamsche Wisselbank", kā arī līdzīgas iestādes Hamburgā un citur. Lai arī daži mēģina jau tās uzskatīt par pirmajām centrālajām bankām, tām tomēr trūka vairāku būtisku iezīmju.

Savukārt "Bank of England" būtībā tika radīta ļoti līdzīga "Stockholms Banco" - tajā 50% piederēja privātam investoram un tika izlaistas arī banknotes.

Rīdzinieks Johans Vitmahers, pēc tautības holandietis, dzima Rīgā 1611.gadā. Lielāko mūža daļu - līdz 36 gadu vecumam - viņš pavadīja Rīgā, bet 1647.gadā devās uz Zviedriju.

Ziņas par viņa Rīgas gaitām ir samērā skopas. Šis laiks bija Hanzas laikmeta norieta fāze, bet Latvija bija Zviedrijas sastāvā, raksta "Kapitāls".

Pēc pārcelšanās uz Zviedriju Vitmahers kļuva par Zviedrijas Nacionālās tirdzniecības padomes komisāru, tika iecelts dižciltīgo kārtā, tādējādi pieņemot arī zviedriskāku uzvārdu un kļūstot par Johanu Palmstruhu.

Drīz vien viņš sāka Zviedrijas karalim iesniegt priekšlikumus par bankas dibināšanu. 1654.gadā tika kronēts Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs.

Pirmie divi šādi priekšlikumi tika noraidīti, tomēr Palmstruhs nepadevās. Trešais priekšlikums, karalim dārgi izmaksājošā kara ar Poliju laikā kronim piesolot pusi bankas peļņas, tika uzklausīts. 1657.gadā tika dibināta "Stockholms Banco", par kuras direktoru kļuva Palmstruhs. Tautā šo banku dēvēja arī par "Palmstruchska Bank" (tulkojumā no zviedru valodas "Palmstruha banka").

Lai arī puse peļņas tika piesolīta karalim, tā tomēr tika uzskatīta par privātu banku. 1659.gadā Kārlis X Gustavs izveidoja Galveno banku inspekciju - pirmo specializēto banku uzraudzības institūciju pasaulē, kas nodarbojās ar "Stockholms Banco" uzraudzību, un tās pēctece ir mūsdienu Zviedrijas "Finansinspektionen".

Arī karaļa Kārļa X Gustava nāve 1660.gadā, kad izraisījās arī pirmā panika, kuras sekas bija naudas izņemšana no bankas, neapstādināja "Stockholms Banco" darbību.

Palmstruhs bija kļuvis par tā laika varoni, par to liecina viņa vārda piešķiršana bankai. Tomēr šīs inovācijas, kas ir pašsaprotamas mūsdienu banku sistēmā, nozīmēja arī risku un drīz vien noveda pie pirmās centrālās bankas sabrukuma.

1663.gadā strauji pieauga kreditēšanas apjomi un banknošu vērtība kritās. Padzirdot par bankas izsniegtajiem kredītiem, kas nozīmēja to, ka ne visas banknotes ir reāli segtas ar dārgmetālu naudu, cilvēki sāka pastiprināti pieprasīt samaksu par banknotēm. Panika izraisīja jaunu paniku, un dārgmetāla nauda oktobrī beidzās. Tādējādi 1664.gadā jaunā un revolucionārā banka sabruka, to pārņēma valdība un parlaments, samazinot izsniegto kredītu apjomu un mainot banknotes pret monētām. Bankas likvidācija tika pabeigta 1667.gadā.

Palmstruhs, nespējot samaksāt trūkstošo naudu, nonāca tiesas priekšā un šķīrās ne tikai no visām piešķirtajām privilēģijām. Apsūdzot viņu grāmatvedības nepilnību pieļaušanā, 1668.gadā pirmās centrālās bankas izgudrotājam tika piespriesta titula zaudēšana, atņemtas tiesības nodarboties ar banku darbību, kā arī nāvessods. Vēlāk Palmstruhs tika daļēji apžēlots - nāvessods tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.

Palmstruhs palika cietumā līdz 1670.gadam un nākamajā gadā - 60 gadu vecumā - mira.

1668.gadā - tajā pašā gadā, kad notika Palmstruha tiesāšana, - tika dibināta "Sveriges Riksens Ständers Bank" jeb Zviedrijas Karalistes banka, ko kontrolēja parlaments. Tā vēlāk pārtapa par "Sveriges Riksbank", ar kuru ir pazīstama arī mūsdienās. Tā pārņēma "Stockholms Banco" aktivitātes.

"Sveriges Riksens Ständers Bank" bija pirmā simtprocentīgi mūsu izpratnē centrālā banka pasaulē. Centrālā banka drīz tika nodibināta arī Anglijā un citās valstīs, tādēļ šis rīdzinieka Palmstruha veikums bija ļoti nozīmīgs pirmsākums pasaules mērogā, raksta "Kapitāls".