Stepanovs: Ventspils tranzīta kari ir beigušies

"Katrā ziņā šobrīd nav vēlmes, tā sakot, mest naudu kamīnā, to var izmantot savādāk. Domāju, ka visi to ir sapratuši," skaidro uzņēmējs.

Lūgts komentēt kuluāros izskanējuši, ka ir attapies pie sasistas siles, jo "Vitol" viņam un citiem Ventspils uzņēmējiem daudz ko "atņēmis", Stepanovs norāda, ka nav maksātnespējīgs un investora ienākšana bija objektīvs process.

2006.gadā "Ventspils naftā" ienāca "Vitol", jo neienāca Martina Šlafa "Mobitel". "Toreiz man būtu bijis labāk, ja būtu ienācis "Mobitel", jo bija paredzēts labs līgums. Tā kā es šo procesu ietekmēt nevarēju, tad atnāca nevis Šlafs, bet "Vitol" un nopirka no valsts izsolē 34% "Ventspils naftas" akciju, pēc tam piepirka vēl un kļuva par kontrolpaketes turētājiem. Tā ir objektīva realitāte, kur nav nekā slikta. Nebūtu "Vitol", būtu kāds cits," akcentē uzņēmējs.

Viņš uzsver, ka situācija, kāda koncernā ir patlaban, bezgalīgi turpināties nevar. Patlaban ir ierosināti desmitiem tiesas procesu vienam pret otru un agri vai vēlu būs jāsēžas pie sarunu galda.

"Te atkal parādījās mūsu provinciālā domāšana. Jo mums taču nav ne naftas, ne benzīna, ne dīzeļdegvielas. Ko tad mēs te pārkrausim? Jau 90.gados nāca "Lukoil" un teica - pārdodiet. Nē, nepārdosim. Atnāca "Severstaļtrans", tam arī nepārdodam. Pēc tam valsts tāpat pārdeva. Bet tas, ka ir jāienāk stratēģiskajam investoram, bija skaidrs pats par sevi. Ja runā par to, ka esam kaut ko zaudējuši, - nu vajadzēja vienoties," skaidro Stepanovs.

Stepanovs arī atklāj, ka viņam tieši vai pastarpināti ir intereses vairākos uzņēmumos. "Man nepieder ne "Ventspils naftas", ne "Latvijas Kuģniecības" akcijas, bet, tā kā man ir intereses uzņēmumā "Ventbunkers", kas ir gan "Latvijas Naftas tranzīta", gan "Ventspils naftas" pamatakcionārs, tad var teikt, ka man ir intereses visā šajā koncernā. Tāpat man ir intereses "Kālija parkā", "Ventspils tirdzniecības ostā" un Ventspils ogļu terminālā," stāsta uzņēmējs.

Komentējot situāciju "Ventbunkerā", Stepanovs norāda, ka savulaik kompānijai bija septiņi beneficiāri, tad palika pieci, bet to starpā nekad nebija Šveices advokāta Rūdolfa Meroni, ar kuru patlaban notiek strīdi.

"Meroni ieguva kaut kādu rīkojumu no prokuratūras, ko neviens nekad nav redzējis, ka viņš kaut ko pārvalda. Nu lai tad viņš parāda, ko tieši viņš pārvalda! Tam apakšā ir tīri merkantilas intereses, jo "Latvijas Naftas tranzīta" un "Ventbunkera" kontos ir ap 100 miljoniem eiro (70 miljoniem latu). Ja tos vienkārši izmantotu kā depozītnoguldījumu, varētu tīri labi dzīvot, saņemot procentus. Saprotu, ka viņš ir svarīgs liecinieks krimināllietā. Acīmredzot viņam ir kaut kāds konfidenciāls statuss, kuru mums neatklāj. Taču šis statuss nav mūžīgs, bet saglabāsies, kamēr viņš ir liecinieks," akcentē Stepanovs.

Atbildot uz jautājumu, ko prokuratūra un tiesa vēlas Aivara Lemberga lietā, Stepanovs stāsta, ka viņam prasīts, vai Lembergs bijis beneficiārs. "Ja bija, teicu - jā, ja nebija - teicu nē. Tur nav nekādu noslēpumu, jo būtu muļķīgi tagad teikt nē, ja iepriekš esmu parakstījis dokumentus."

Ar Lembergu Stepanovam esot neitrālas attiecības. "Bija laiks, kad emocijas droši vien ņēma virsroku pār veselo saprātu. Domāju, ka Lemberga kunga problēma ir saistīta ar to, ka cilvēki izauga, bet viņš nevarēja pierast pie tā, ka tie vairs nav zaķīši, kas stāv uz pakaļkājām. Savukārt mēs toreiz bijām jauni, karstām asinīm, domājām - salauzīsim viņu. No malas skatoties, jātiek spriestai taisnīgai tiesai," norāda uzņēmējs, piebilstot, ka Lembergam labāk piemērot nevis cietumsodu, bet soda naudu.