Igaunijas meža centrs: Enerģētiskā koksne ir ilgtspējīgs ekonomikas atzars
Enerģētiskās koksnes, piemēram, granulu, ražošana ir ļoti ilgtspējīgs ekonomikas atzars, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica Igaunijas valsts meža apsaimniekotāja "Valsts meža centrs" (RMK) vadītājs Aigars Kallass, kurš Rīgā bija ieradies uz pirmo starptautisko konferenci par investīcijām mežu nozarē Baltijas jūras reģionā "Invest in Forest".
"Protams, pārskatāmā nākotnē tas neatrisinās Igaunijas fosilā kurināmā atkarību, taču Igaunijā trīs gadu laikā saražotās atjaunojamās enerģijas apjoms palielinājies no 500 gigavatstundām 2009.gadā līdz paredzamām 1400 gigavatstundām šogad. Tāpat arī atjaunojamās enerģijas patēriņš kopējā īpatsvarā palielinājies no 6% 2009.gadā līdz vairāk nekā 16% šogad," skaidroja Kallass.
Pats galvenais atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākums esot 53,7 eiro (37,6 latu) subsīdija, ko par katru pārdoto vēja, ūdens vai biomasas elektrības megavatstundu saņem tās ražotājs. Pērn biomasas subsīdijas veidoja 57 miljonus eiro (40 miljonus latu).
"Paradoksāli, ka Igaunijā 2006.gadā un 2007.gadā, kad koksnes cenas pasaulē bija visaugstākās, bijis vismazākais ciršanas apjoms pēdējo 17 gadu laikā - 5,3 miljoni kubikmetru. Savukārt tagad tas jau pieaudzis līdz 8,4 miljoniem kubikmetru, ko tieši ietekmējusi atjaunojamā enerģija," klāstīja RMK vadītājs.
Patlaban četras lielākās Igaunijas strāvas un siltuma ražotnes patērējot miljonu kubikmetru biomasas gadā, taču plānots, ka nākamgad šis apjoms varētu jau dubultoties.
"Turklāt šajā segmentā vēl ir vieta un resursi tālākai izaugsmei. Vienmēr tomēr ir labāk izmantot pašmāju resursus ražošanā, sevišķi, ja tie ir atjaunojami. Ja apsver, cik daudz cilvēkiem Latvijā un Igaunijā pieder meža īpašumi, ir skaidrs, ka šāda ilgtspējīga koksnes izmantošana ar augstu pievienoto vērtību ilgtermiņā dos ļoti pozitīvu rezultātu," piebilda Kallass.
Kā ziņots, RMK revidētais pārskats liecina, ka pērn uzņēmums strādājis ar 137 miljonu eiro (95,9 miljonu latu) apgrozījumu un 32 miljonu eiro (22,4 miljonu latu) peļņu. Salīdzinājumā ar 2010.gadu rādītāji kāpuši par 20%.
Valsts budžetā RMK pērn iemaksājis 20,6 miljonus eiro (14,42 miljonus latu). Kopumā pērn pārdoti 2,67 miljoni kubikmetru koksnes. No tā 41% veidoja apaļkoki, 38% - papīrmalka, 10% - kurināmā malka, 11% - šķelda.
Aptuveni 2,2 miljonus Igaunijas teritorijas klāj meža platības, no kā apmēram 40% apsaimnieko RMK.
Kā ziņots, lai ierobežotu mežu nonākšanu ārvalstu iedzīvotāju īpašumā, Zemkopības ministrija 21.februārī uzdeva LVM palielināt zemes iepirkšanu no meža īpašniekiem, atvēlot šim nolūkam kopumā vienu miljonu latu.
Patlaban kopumā ir saņemti un dažādās izskatīšanas stadijās atrodas 93 īpašumi ar kopējo platību 1191 hektārs, savukārt 227 īpašumi ir nodoti iegādes lietderības sākotnējai izvērtēšanai.
LETA
