Tiesneša vilcināšanās „Krājbankas” lietā rada 1,7 miljonus lielus zaudējumu
Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Gvido Ungurs pēc vairākkārtējiem solījumiem joprojām nav spējis sagatavot pilnu lēmumu „Latvijas Krājbankas” bankrota lietā. Tas radījis vairāk nekā 1,7 miljonus lielu zaudējumu.
Pēdējais tiesneša solījums liecina, ka viņam lēmums būtu jāsagatavo 24. maijā. Tikmēr Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība jau vērsusies ar sūdzībām gan pie apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences un tieslietu ministra Gaida Bērziņa, gan pie Latvijas Krājbankas lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, raksta portāls pietiek.com. Sūdzībās norādīts uz zaudējumiem, ko saistībā ar tiesas vilcināšanos cietuši bankas kreditori, tostarp arī Latvijas valsts.
Jau 8. maijā Rīgas apgabaltiesa pasludināja lēmumu, ar kuru tika noraidītas visas privātkreditoru sūdzības un apstiprināts bankas administratora „KPMG Baltics” pieteikums par „Latvijas Krājbankas” bankrota procedūras sākšanu, un tad arī tika paziņots, ka pilns tiesas lēmuma teksts tiks sagatavots 14. maijā.
Taču patiesībā tiesas lēmums nav bijis sagatavots vēl 23. maijā. Civilprocesa likums neparedz iespēju atlikt lēmumu paziņošanu vai pilna teksta sagatavošanu. „Šajā gadījumā tiesa ir rīkojusies pretēji likumam, kā arī pārkāpj termiņus, kurus pati nosaka,” norādīts kreditoru apvienības valdes locekļa Valda Savicka parakstītajā sūdzībā.
Sūdzībā norādīts arī uz citu tiesas prettiesisku vilcināšanos. Civilprocesa likums nosaka, ka sūdzības un pieteikumi par administratora rīcību kredītiestāžu maksātnespējas procesā tiesai ir jāizskata 15 dienu laikā. Taču „Latvijas Krājbankas” gadījumā šī likuma norma nav pildīta: kreditoru apvienības sūdzību par maksātnespējīgās bankas administratora rīcību tiesa sākusi skatīt tikai 29.aprīlī – divus mēnešus pēc sūdzības iesniegšanas tiesā.
Kreditoru apvienība norāda, ka šī kavēšanās ir radījusi ievērojamus zaudējumus bankas kreditoriem, tostarp arī valstij, kuru pārstāv Noguldījumu garantiju fonds: „Zaudējumi ir saistīti ar to, ka, kamēr tiesa nevarēja izlemt jautājumus par sūdzībām – trīs mēnešus, Administrators turpināja pilnīgi nevajadzīgi maksāt algas darbiniekiem, kas faktiski nestrādāja, un segt nesamērīgi lielās maksātnespējas procesa izmaksas.”
Runa ir par ļoti iespaidīgām summām. „Pēc biedrības aprēķiniem summa, kuru būtu iespējams ietaupīt izskatot ātri un procesā noteiktajā termiņā šo lietu, sastāda: 1) par 2012. gada februāra mēnesi – Ls 575 622; 2) par 2012. gada marta mēnesi – Ls 577 943 un 3) par 2012. gada aprīli – Ls 564 116. Šīs izmaksas ir saistītas ar darbinieku algām, kas faktiski nestrādā. Bez tam ir jāņem vērā, ka papildus būtu samazinājušās izmaksas, kas saistītas ar mantas uzturēšanu,” teikts Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības vēstulē. Tādējādi trīs mēnešu laikā, iespējams, valstij ir nodarīti zaudējumi vismaz 1 717 681 lata apmērā.
Balstoties uz šiem faktiem un aprēķiniem, kreditoru apvienība izvirzījusi priekšlikumu – ja reiz tiesnesis savas noslogotības dēļ regulāri nespēj ievērot procesuālos termiņus, būtu nepieciešams nozīmēt jaunu tiesnesi.
