Ekonomiste: ES ir par lielu, tāpēc tās iekšienē veidojas jaunas apvienības

"Mēs ar ES ejam vienā ritmā. Turklāt pašlaik ES ir parādījusies ne tikai divu ātrumu Eiropa – vecā un jaunā, bet tā sāk dalīties vēl divās daļās – dienvidi un ziemeļi. Mums ir jārēķinās arī ar šīm tendencēm. Man pašai šķiet simpātiska koncepcija, ka Dienvideiropa būtu jānodala no Ziemeļeiropas un Ziemeļeiropa varētu izveidoties kā galvenais Eiropas dzinējspēks. Mēs, paldies Dievam, iekļaujamies Ziemeļeiropas modelī," sacīja Šavriņa.

Viņa arī atzina, ka minētais reģionālais dalījums apliecina vēl vienu integrācijas procesa nosacījumu īstenošanos, proti, lai ekonomiskās integrācijas process starp valstīm būtu veiksmīgs, ir jāīstenojas vairākiem nosacījumiem. Viens no tiem ir, ka jāapvienojas ekonomiski līdzīgām valstīm. "ES patlaban šis princips ir pilnīgi izjaukts, jo mums ir vecā un jaunā Eiropa," norādīja Šavriņa.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ir vēl arī otrs princips – ir jāapvienojas tām valstīm, kurām ir jau ilgstoši, pat gadu simtiem veidojušies ekonomiskie sakari. "Šajā gadījumā arī parādās reģionālais sadalījums – ziemeļu un dienvidu Eiropa. Ziemeļu gadījumā kā ciešus vēsturiskos ekonomiskos sakarus varam minēt Hanzas savienību vai pat runāt par vikingu periodu. Mums ir ļoti līdzīgas mentalitātes, ir lielāka saprašanās, uzticības pakāpe ir augstāka," uzskatīja ekonomiste.

Šavriņa arī informēja, ka ES ir par lielu un tāpēc tās iekšienē veidojas jaunas apvienības. "Tas jau tagad notiek. Un šie jaunie veidojumi savā ziņā šķeļ ES. Piemēram, mēs ik pa brīdim varam redzēt, kā principā savulaik esoši divi ienaidnieki – Vācija un Francija – ik pa laikam apvienojas, kad tiek lemts par kopējiem ES jautājumiem. Mēs varam redzēt arī, kā apvienojas Vācija, Francija un Lielbritānija. Tāpat šajā koalīcijā var tikt paņemta arī Polija, ja vajag lielo valstu viedokli un ja balsošana notiek pēc balsu vairākuma principa. Tāpat savulaik Polija ļoti izteikti gribēja draudzēties ar Lietuvu. Nevajag aizmirst, ka bija laiks, kad tika runāts arī par pakāpenisku Ukrainas un, iespējams, arī Baltkrievijas tuvināšanos ES. Tas nozīmētu, ka šajā reģionā varētu izveidoties arī spēcīga reģionālā savienība. Runājot par Ziemeļeiropas bloku, tajā varētu būt Nīderlande un Vācija, kuras abas līdz ar eiro ieviešanu zaudēja, jo šo valstu valūtas bija ļoti spēcīgas, Skandināvijas valstis un Baltijas trijotne. Ja paskatāmies – šīm valstīm jau gadu simtiem ir ekonomiskās saiknes, kas tās vieno," paskaidroja ekonomiste.

Tāpat Šavriņa klāstīja, ka skeptiķi, kuri uzskata, ka ES sabruks, ir vienmēr bijuši un būs un, iespējams, ES arī sabruks, taču tās vietā izveidosies kaut kas cits. "Noteikti! Pašlaik kopumā pasaules saimniecībā ir ļoti izteikta valstu apvienību veidošanās. Reģionālā integrācija notiek visdažādākajās formās. Palikt ārpus šā procesa nav iespējams," uzsvēra ekonomiste.