Valdība spriedīs par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu 200 latu līmenī
Valdība otrdien, 24.jūlijā, iepazīsies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto ziņojumu par minimālās darba algas apmēru 2013.gadā, kas paredz to nākamgad saglabāt līdzšinējā apmērā ‒ 200 latu mēnesī, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.
Ziņojumā norādīts, ka Ministru kabinetā pērn akceptētā koncepcija paredz, ka minimālā mēneša darba alga netiek piesaistīta konkrētiem rādītājiem, bet tās iespējamās pārmaiņas tiek vērtētas pēc ekonomiskās situācijas valstī, analizējot ekonomiskos un citus rādītājus.
Ministrija piedāvā 2013.gadā saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā 200 latu apmērā, lai veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska samazināšanu. "Pārlieku augsta minimālā mēneša darba alga rada stimulus bezdarba pieaugumam, lielākam strukturālā bezdarba riskam un nedeklarētajai nodarbinātībai, jo īpaši mazāk kvalificētajās profesijās un pakalpojumu jomā," uzsver LM.
Minimālās mēneša darba algas saglabāšanu 200 latu apmērā 2013.gadā atbalsta arī Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija. Finanšu ministrija arī paskaidro, ka ministrijas veiktā analīze par minimālās mēneša darba algas pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu liecina ‒ lai gan minimālās mēneša darba algas pieaugums radītu noteiktu pozitīvu neto fiskālo efektu, kā arī pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību realizētos caur privātā patēriņa pieaugumu, darba ņēmēju uzticēšanos pieaugumu valstij, sociālās nevienlīdzības un ēnu ekonomikas samazināšanos, tomēr secināms, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas negatīvie efekti un riski Latvijas tautsaimniecības izaugsmei pašreizējos apstākļos ir būtiskāki par pozitīvajiem.
"Paceļot cenu par darbu, nemainoties produktivitātei, uzņēmējam rastos papildu izmaksas jeb pieaugtu ražotājcenas. Papildu izmaksas uz saražoto vienību radītu konkurētspējas zudumu ārējā tirgū, līdz ar to apdraudot eksporta attīstību situācijā, kad ārējās vides pasliktināšanās jau apdraud Latvijas preču pieprasījuma kāpumu ārvalstīs. Papildu piedāvājuma šoks minimālās mēneša darba algas palielinājuma efektu daļēji sadalītu starp izlaides samazinājumu un cenu pieaugumu. Pastāv risks, ka darba devējs būs spiests kompensēt izmaksas ar produkcijas cenu pieaugumu, tādējādi radot inflācijas spiedienu, kā dēļ samazināsies iedzīvotāju reālā pirktspēja," norāda FM un piebilst, ka līdz ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu rastos papildu grūtības jauniem uzņēmumiem iekļauties tirgū, apdraudot konceptu par atbalstu mazajiem uzņēmumiem, tiktu ierobežotas darbaspēka iespējas iekļauties darba tirgū, kā arī palielinātos emigrācijas pieauguma risks un pieaugtu valsts un pašvaldību izdevumi.
Vienlaikus LM rosina no 1,189 līdz 1,203 latiem precizēt minimālo stundas tarifa likmi. Ministrija paskaidro, ka minimālās stundas tarifa likmes korekcijas nepieciešamas, jo, saglabājot minimālo mēneša darba algu 2013.gadā esošajā apmērā, atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram būtiski mainās minimālās stundas tarifa likmes apmērs, jo 2013.gadā darba stundu skaits darbiniekiem, kas strādā normālu darba laiku (40 stundas nedēļā) ir 1995 stundas un gada vidējais darba stundu skaits ir 166,25 stundas, kas 2011.gadā bija 168,17 stundas.
LM piedāvāto minimālās darba algas apmēra 2013.gadā saglabāšanu līdzšinējā līmenī jūlija sākumā atbalstīja ar Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP), ko veido valdība, darba devēji un arodbiedrības. Tomēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir paturējusi tiesības atsaukt savu atbalstu minimālās darba algas saglabāšanai līdzšinējā līmenī.
Saskaņā ar statistikas datiem 2011.gada decembrī strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās mēneša darba algas apmērā, bija 196,5 tūkstoši cilvēku no darba ņēmēju kopskaita jeb 24,8%, tostarp privātajā sektorā – 167,6 tūkstoši cilvēku (31,5%) un sabiedriskajā sektorā – 26,8 tūkstoši cilvēku (10,7%).
LM koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem paredz, ka minimālā alga jāpārskata vienu reizi gadā. Tās apmērs un ieviešanas datums nākamajā kalendārajā gadā jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem NTSP sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā.
No 2011.gada 1.janvāra valstī minimālā mēneša darba alga ir 200 latu un minimālā stundas tarifa likme – 1,189 lati. Minimālā alga Latvijā pašlaik ir zemākā minimālā darba alga Eiropas Savienībā. Vēl zemāks šis rādītājs ir tikai Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.
BNS
