Mežaparkā un Jūrmalā nenomaksājami nekustamā īpašuma nodokļi

Kasjauns.lv interesējās, kas notiek ar tiem privātnmāju un dzīvokļu īpašniekiem, kuri nevar nomaksāt brīžiem pat tūkstošiem latu lielo nekustamā īašuma nodokli (NĪN) un kādas represijas pret viņiem var pielietot pašvaldības, jo tieši vietvaras ir NĪN iekasētējas. Vissāpīgāk nodoklis sit pa rīdzinieku un jūrmalnieku kabatām, jo tieši Rīgā un Jūrmalā ir visaugstākais NĪN.

Šogad vien Rīgas pašvaldība tiesu izpildītājiem nodevusi 616 lietas par NĪN piedzīšanu bezstrīdus kārtībā.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē Kasjauns.lv paskaidroja, ka tā „katru gadu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, arī privātmāju īpašniekiem, aprēķina NĪN un nosūta maksāšanas paziņojumu līdz 15. februārim. Savukārt nodokļa maksātājam ir pienākums samaksāt nodokli maksāšanas paziņojumā noteiktajā termiņā un apmērā. Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteikts, ka nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa summas, nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.”

Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs neliekas zinis un nesamaksā nodokli, tad viņam izveidojas nekustamā īpašuma nodokļa parāds.

Saskaņā ar likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteikto par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% par katru nokavēto dienu.” Tas nozīmē, ka gada laikā soda procenti ir 18,25% no nenomaksātā nodokļa pamatsummas.

Nodokli piedzen bezstrīdus kārtībā

Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” nodokļu parādu piedziņa notiek bezstrīda kārtībā, pieņemot nodokļu administrācijas lēmumu par parādu piedziņu.

„Vispirms parādniekam, kuram ir izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds, tiek nosūtīta informatīva brīdinājuma vai atgādinājuma vēstule par izveidojušos nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kurā viņš tiek aicināts nekavējoties to samaksāt.

Ja nodokļa parāds netiek samaksāts, tad (pašvaldības ieņēmumu) pārvalde saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumu uzsāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu, nosūtot brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi, kurā jānorāda kādi piespiedu izpildes līdzekļi un kādā secībā tiks piemēroti, kā arī tiek norādīts termiņš, līdz kuram parādnieks to var labprātīgi samaksāt. Ja šajā termiņā parāds netiek samaksāts, tad tiek izdots lēmums - izpildrīkojums, kuru izpilda pati nodokļu administrācija, ja ir zināmi parādnieka bankas konti, nosūtot inkaso rīkojumu kredītiestādei, vai arī lēmums tiek iesniegts izpildei Zvērinātam tiesu izpildītājam, norādot piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus:

* vispirms piedziņa vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

* tad uz kustamo mantu;

* piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tad, ja parādniekam nav naudas līdzekļu bankās, kā arī ja nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu summu,” Kasjauns.lv paskaidroja Rīgas Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē.

Rīgas domei parādā 41 500 NĪN maksātāji

Šobrīd Rīgā NĪN nodokli par mājokli ir parādā apmēram 41 500 personas. Galvaspilsētas Pašvaldības ieņēmumu pārvalde teic, ka tā parādu piedziņas procesu veic, ņemot vērā nodokļa parāda apmēru un vecumu, kā arī citu kreditoru darbības, kas tiek vērstas uz nekustamo īpašumu.

2012. gadā nodokļu administrācija ir pieņēmusi 3672 lēmumus par nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu no fiziskām personām, savukārt tiesu izpildītājiem šogad jau ir iesniegti 616 lēmumi. Lielākie parādi par mājokļiem ir no 1800 līdz 2300 latiem.

„Piedziņas vēršana uz personas nekustamo īpašumu  tiek veikta, ja persona nav izrādījusi iniciatīvu veikt parāda nomaksu pa daļām, kā arī turpmāk noteiktā kārtībā veikt arī kārtējos maksājumus. Bez tam, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiek ņemts vērā, ja tas ir personas vienīgais īpašums, kurā nodokļa maksātājs ir deklarējis savu dzīvesvietu, šādos gadījumos parasti tiek noslēgtas vienošanās par parāda pakāpenisku nomaksu vai tiek piemēroti citi piedziņas līdzekļi. Šādas vienošanās gan nav iespējamas, ja citi piedzinēji, piemēram, kredītiestādes, vērš piedziņu uz šādu nekustamo īpašumu,” skaidro Rīgas dome.

No Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes teiktā izriet, ka vismaz pagaidām tie NĪN nemaksātāji, kuri dzīvo savā vienīgajā mājokli, par kuru nevar nomaksāt nodokli, uz ielas vēl netien izlikti. Bet, cik ilgi vēl? Daudziem pensionāriem, kuru nelielās mājiņas, piemēram, atrodas prestižos Rīgas vai Jūrmalas rajonos nekustamā īpašuma nodoklis ir līdzvērtīgs viņa gada ienākumiem. Un viņi nav vainīgi pie tā, ka vēl pirms kara viņu vecvecāki savu namu uzbūvēja Mežaparkā vai Dzintaros.

Mežaparka attīstības biedrības valdes locekle Līga Krūze „Latvijas Avīzei” stāsta, ka daudziem šā galvaspilsētas rajona iedzīvotājiem nodoklis kļuvis graujošs. Šogad par 2100 kvadrātmetriem zemes un ģimenes privātmāju viņai bijis jāmaksā ap 1300 latu. Ja pašvaldība nebūtu saglabājusi tā saukto nodokļa pieauguma 25 procentu ierobežojumu, tad nodokļa summa sasniegtu jau 2000 latu. „Nams Ernsta Bergmaņa ielā, kur es dzīvoju, gan ir liels – ap 400 kvadrātmetru. Taču nodokļa politika ir absurda – par šādu namu nodoklis 0,2 procentu apmērā no ēkas kadastrālās vērtības ir mazs, lielākā nodokļa summas daļa ir par zemi. Ja uz zemes man būtu uzbūvēts pavisam neliels namiņš, nodokļa kopsumma būtiski nemainītos,” saka mājas īpašniece.

Līga Krūze atzīst, ka tik lielu nodokli līdz šim viņa spējusi samaksāt no agrāko laiku ietaupījumiem, no mēneša ienākumiem tas nebūtu iespējams. Mežaparka namu īpašnieku dzīvi vēl grūtāku pārvērš tas, ka viņiem nav tiesību ne pārbūvēt, ne nojaukt savus namus. Šis pilsētas rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Ja nav iespējams maksāt, vienīgā iespēja ir meklēt sev dzīvesvietu citur. Savulaik daudzus šā rajona iedzīvotājus no mājām izdzina padomju vara. Tagad ar šādu nodokļa politiku to pašu izdarīs laicīgā vara, piebilst Krūze.

Mežaparka, Mātera ielas, iedzīvotājs Roberts Rozis atklāj, ka šogad par aptuveni 270 kvadrātmetru lielu ģimenes privātmāju un 1800 kvadrātmetru zemes gabalu bijuši aprēķināti 992 lati. Bet, tā kā ģimenē aug trīs bērni, saņēmis atlaidi – nodokļa summa sarukusi līdz aptuveni 570 latiem. Pērn ar nodokļa atlaidi par īpašumu bijis jāmaksā 501 lats.

„Jūrmalas aborigēni” nodokli nevar samaksāt

Savukārt Lielupē, Meža un Kalpaka prospekta rajonā, dzīvojošais Agris Irbītis par pirms kara no koka celto vienstāva ģimenes privātmāju un 1700 kvadrātmetriem zemes šogad samaksājis 1089 latus. 2007. gadā par zemi maksājis apmēram 430 latus, tātad piecu gadu laikā nodokļa summa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Turpat kaimiņos, Meža prospektā, par 1932. gadā no koka celtu vasarnīcu un 1750 kvadrātmetriem zemes tās īpašniecei Latvijas Universitātes docentei Ingunai Ebelai aprēķinātais nodoklis bijis 1100 latu – trīskāršā mēneša atalgojuma apmērā.

Jaundubultu iedzīvotājai Mākslas akadēmijas profesorei Ritai Eglītei par 2800 kvadrātmetriem zemes un pirms aptuveni simt gadiem celtu koka māju pēdējos gadus bijis jāmaksā pāri par 1000 latu liels nodoklis. Lielākajai daļai iedzīvotāju šādas summas nav samaksājamas.

Andris Plotnieks, augstskolas „Turība” jurisprudences profesors, par 3000 kvadrātmetriem zemes un dzīvojamo ēku Asaros šogad maksājis 1600 latu.

Šāds nodoklis nav samaksājams ne iedzīvotājiem, ne arī uzņēmējiem. Ja NĪN politika netiks mainīta, piemēram, Mežaparks un Jūrmala, kur zemes kadastrālā vērtība, pēc kuras aprēķina NĪN, ir visaugstākā, drīz vien pārvērtīsies par vietējo oligarhu rezervātu un Krievijas miljardieru anklāvu.

Politiķi ir apjēguši, ka NĪN jomā ir izveidojusies absurda situācija, bet pagaidām par to tikai runā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) pārliecināts, ka nodokļu politikā nepieciešamas reformas. Šai nolūkā jūnijā viņš pulcinājis vienkop Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts zemes dienesta un citu iestāžu amatpersonas, lai kopīgi lemtu par to, kas jāmaina NĪN politikā. Kā no viņa mutes jau agrāk izskanējis presē, šīs speciālistu grupas uzdevums būtu piedāvāt tādu politiku, kas ievērotu iedzīvotāju reālos ienākumus un spējas samaksāt nodokļus par mājokļiem, raksta „Latvijas Avīze”. Saeimas deputāts spriež, ka nedrīkst likt vietējiem iedzīvotājiem pārcelties uz citu dzīvesvietu tikai tāpēc vien, ka viņu dzimtā pilsēta iepatikusies krievu miljonāriem.