Diskusijā aicina uz valsts un meža nozares uzņēmēju ciešāku sadarbību

Kā diskusijā atzīmēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, mežu nozare jau tagad ir uzrādījusi būtisku izaugsmi, taču, ņemot vērā tās augsto potenciālu, tālākā attīstībā būtiskākā loma ir valsts un nozares veiksmīgai sadarbībai un plānveidīgai industriālās politikas realizācijai.

Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā 2011.gadā veidoja 6%, bet nozarē nodarbināto skaits pārsniedz 54 000. Mežu nozare nenoliedzami ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomikā, kas veiksmīgi startējusi arī eksportā, palīdzot Latvijai "nostāties uz kājām", norādīja ministrs.

"Mežu nozare ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomikā, kas veiksmīgi startējusi arī eksportā, palīdzot Latvijai nostāties uz kājām. Pakāpeniski, bet pieaug arī mēbeļu un citu koka izstrādājumu eksports. Nacionālā industriālā politika savukārt ir vērsta uz to, lai palīdzētu attīstīties dažādām rūpniecības un pakalpojumu nozarēm. Tā nenoteiks prioritārās nozares, jo ne jau piederība kādai konkrētai nozarei ir būtiskākā. Atbalsts būs vērsts uz eksportspējīgākajiem produktiem un to grupām, paredzot gan bāzes atbalsta instrumentus visu nozaru attīstībai, gan specifiskus risinājumus perspektīvākajām produktu grupām un jauno industriju attīstībai," sacīja Pavļuts.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone aicināja analizēt, "kas un kā jāpaveic, lai ne tikai tagad, bet arī tuvākā un tālākā nākotnē mežu nozare un nozarē strādājošie uzņēmumi būtu lieli, vareni un veiksmīgi un lai kaimiņvalstīs sāktu skanēt aicinājumi radīt "pašiem savu "Latvijas Finieri"" vai "pašiem savus "Latvijas Valsts mežus"".

Uzrunās mežu nozares eksperti, kas saistīti ar inovācijām un zinātnisko darbību, atzīmēja, ka Latvijas mežu nozares bāze ir labā līmenī un no tās ir iespējams izstrādāt vēl vairāk vērtīga materiāla, nekā tas tiek darīts pašlaik.

"Arī resursu novērtējums rāda, ka Latvijā tiek cirsts daudz mazāk, nekā meži var dot, - pat darot to intensīvāk, iespējams saglabāt dabas daudzveidības un ekonomiskā ieguvuma balansu," sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Viņš arī secināja, ka Latvijā ir liels meža vērtības un mežsaimniecības efektivitātes palielināšanas potenciāls, bet tā garantēšanai nepieciešams nodrošināt jaunas darba vietas.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja, ka turpmāk jāakcentē kvalificēta darbaspēka nodrošināšana un plānveidīga mežu nozares politikas īstenošana.

"Esošie uzņēmumi attīstās pieņemamos tempos, un to iespējas ir sasniegtas, bet bez atbilstošām investīcijām nav gaidāma strauja jaunu uzņēmumu radīšana. Mēs nevaram celt produktivitāti, ja izmantojam to pašu darbaspēku un ražojam to pašu produktu - esošajā situācijā, kad visu iespējamo nozare jau ir paveikusi, papildu stimulu var dot vienīgi investīcijas un modernizācija," sacīja Klauss.

Viņš skaidroja, ka būtisko problēmu pavada arī kvalificēta darbaspēka trūkums, piemēram, no pašreizējiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem 924 bezdarbniekiem, kuri iepriekš strādājuši par kokapstrādes operatoriem, tikai 11 ir atbilstoša izglītība, kas norāda, ka darba tirgū trūkst speciālistu ar atbilstošu izglītību.

LETA