Maskavas Komerctiesa atliek "AKB Investbank" prasības izskatīšanu pret "airBaltic"
Maskavas Komerctiesa trešdien atlika Krievijas bankas "AKB Investbank" prasības izskatīšanu par 13,5 miljonu eiro (9,49 miljonu latu) kredīta piedzīšanu no Latvijas aviokompānijas "airBaltic" un "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS), vēsta Krievijas Likumu un tiesvedības aģentūra (RAPSI).
Trešdienas sēdē pēc "Baltijas Aviācijas Sistēmas" lūguma lietas izskatīšana pārcelta uz 22.augustu, lai dotu BAS laiku sagatavot pierādījumus saviem argumentiem.
BAS tiesā apgalvoja, ka "AKB Investbank", BAS un Latvijas valdība 2011.gada oktobrī noslēdza konfidenciālu vienošanos par finansējuma turpināšanu un kredītu restukturizēšanu. Vienošanās arī paredz, ka strīdi jāizskata Latvijas tiesās, nevis Krievijas tiesās.
Krievijas banka vēlas piedzīt divus kredītus 2,2 miljonu eiro (1,54 miljonu latu) un 10,3 miljonu eiro (7,21 miljona latu) apmērā.
Kā vēsta Krievijas mediji, līgumu par kredīta piešķiršanu 2011.gada vasarā "AKB Investbank" noslēdza ar tā brīža lidsabiedrības vadītājam Bertoldam Flikam un bijušajam baņķierim Vladimiram Antonovam ofšorā piederošo uzņēmumu "Baltijas Aviācijas sistēmas". Kredītu galvotājs ir "airBaltic".
Viens aizdevuma līgums noslēgts par 2,1 miljoniem eiro (1,47 miljoni latu), kā termiņš beidzas 2012.gada 4.jūlijā, bet otrs līgums par 9,9 miljoniem eiro (7,03 miljoni latu) ir ar termiņu 2012.gada 29.jūlijs.
Aizdevuma līgumi paredz, ka kompānijai katru mēnesi jāmaksā kredīta procenti, bet kredīta ņēmējs 2011.gada novembrī pārstāja tos maksāt, tāpēc "AKB Investbank" vērsās tiesā ar prasību tos piedzīt.
Maskavas Komerctiesa iepriekš jūlijā apstiprināja likvidējamās bankas "Latvijas Krājbanka" prasību atzīt banku par trešo pusi lietā.
"Latvijas Krājbanka" pārstāvis pavēstīja, ka ir pamats uzskatīt, ka banka bijusi kredīta līgumu saistību izpildītājs un ka šīs saistības ir izpildītas.
Pēc viņa sacītā, 2011.gada 25.novembrī no "Latvijas Krajbanka" korespondējošajiem kontiem banka "AKB Investbank" norakstīja vairāk nekā 72 miljonus ASV dolāru (41,04 miljonus latu) un desmit miljonus eiro (septiņus miljonus latu).
"Latvijas Krājbanka" prasīja "AKB Investbank" sniegt pamatojumu šo līdzekļu norakstīšanai, bet atbildi nav saņēmusi, tāpēc pēc tam vērsusies Krievijas Federācijas Centrālajā bankā.
Saskaņā ar "Latvijas Krājbanka" sniegtajiem paskaidrojumiem, līdzekļi norakstīti kredītu līgumu izpildei, tostarp, iespējams, arī par strīdīgiem kredītu līgumiem.
Līdz ar to "Latvijas Krājbanka" tiesa lūdza, lai no prasības iesniedzēja tiktu pieprasīti pierādījumi par līdzekļu norakstīšanas pamatojumu, kas ļautu noskaidrot, vai izsniegto kredītu summa jau nav dzēsta.
Lietas tiesnese Jeļena Rjaščina apstiprināja "Latvijas Krājbankas" prasību un pieprasīja "AKB Investbank" iesniegt attiecīgos pierādījumus.
Iepriekš atbildētājiem bija grūtības atbildēt uz tiesā iesniegto prasību, jo par šiem līgumiem kompānijās tiek veikta izmeklēšana. Turklāt kompānijās nav atrodama virkne dokumentu, kas attiecas uz šiem darījumiem.
Jūnijā šķīrējtiesa noraidīja "AKB Investbank" prasību no "airBaltic" piedzīt 5,3 miljonus eiro (3,71 miljoni latu), jo, saskaņā ar pušu vienošanos, šis strīds jāaizskata starpniecības tiesā.
"airBaltic" viceprezidents Jānis Vanags iepriekš aģentūrai RAPSI sacīja, ka aviokompānijas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu kādas "airBaltic" un "AKB Investbank" saistības.
LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA
