Būvniecībai augsti attīstības tempi, bet vēl tālu līdz pirmskrīzes rādītājiem

Neskatoties uz pieauguma tempiem būvniecībā, nozare kopējā tautsaimniecības struktūrā atpaliek no pirmskrīzes līmeņa un patlaban ir 2003.gada līmenī. Ēku būvniecības indekss patlaban ir sasniedzis 2000.gada otrā ceturkšņa līmeni.

Krīzes laikā kritums būvniecībā bija viens no lielākajiem. Savukārt šā gada otrajā ceturksnī būvniecība gada griezumā augusi par 23,5%.

Šā gada otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās gada griezumā par 107% augusi maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju būvniecība, par 48% kāpusi šoseju, ielu un ceļu būvniecība, par 46% augusi dzīvojamo ēku būvniecība, savukārt par 11% sarukusi rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, samazinājusies arī tiltu būvniecība.

Žīgure minēja vairākus pabeigtos būvniecības projektus - Austrumlatvijas koncertzāle Rēzeknē, trīs dzīvojamās mājas Jūrmalā, dzīvojamās mājas Rīgā, Teikā, ferma Mālpilī, renovēta arī mācību bāze "Ilgas" Daugavpils novadā.

CSP priekšniece atzīmēja, ka turpinās būvatļauju saņemšana dažādu objektu būvniecības sākšanai.

Arī mazumtirdzniecības sektorā būtiski - par 10,5% - kāpusi būvniecības preču mazumtirdzniecība, informēja CSP priekšniece.

Kopumā mazumtirdzniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pērn audzis par 6,1%. Mazumtirdzniecības apjomi pozitīvu tendenci uzrāda jau ilgstoši. Šajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pērn nepārtikas preču apjoms kāpis par 12%, autodegvielas - par 7%, pārtikas preču - par 4%, bet 3% kritums bijis automobiļu, motociklu, to detaļu un piederumu tirdzniecībai.

Kā atzina Žīgure, tirdzniecības statistika liecina, ka iedzīvotāji iegādājas ne tikai pirmās nepieciešamības preces, bet arī tādas preces, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

Analizējot nozares, CSP priekšniece informēja, ka lauksaimniecības nozare jau sasniegusi pirmskrīzes laikus, līdzīga ir situācija arī apstrādes rūpniecībā. No pirmskrīzes snieguma atpaliek tirdzniecības un transporta nozares, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozare. Arī valsts pārvalde nav sasniegusi pirmskrīzes līmeni un vēl ilgi nesasniegs, atzina CSP priekšniece.

Kā ziņots, Latvijas IKP šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, palielinājies par 5%. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, palielinājies par 1,3%.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu, IKP pieauga par 5,9%.

LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA