Valsts vēlas nopelnīt ar azartspēļu biznesu
Azartspēļu biznesam atgūstoties no krīzes, atkal uzplaiksnījuši strīdi par šī rūpala attīstības perspektīvām. Valsts vēlas pumpēt arvien vairāk naudas sev, uzņēmumi ienākumus grib paturēt sev, bet pašvaldības vēlas iznīdēt šo izklaides veidu.
Pašlaik legālie spēlmaņi Latvijā lieto trīs bingo zāles, piecus kazino, 15 ruletes galdus, 18 totalizatoru punktus, 323 spēļu zāles, 56 kāršu galdus un 7944 azartspēļu automātus. Valsts no šīm azartspēļu vietām vēlas iekasēt pēc iespējas vairāk nodokļu un nodevu, toties uzņēmēji sev grib paturēt pēc iespējas lielāku peļņas daļu. Tam visam klāt nāk vēl vismaz divas bēdas - „taustāmās azartspēles” izkonkurē virtuālās azartspēles internetā, bet pašvaldības vēlas izskaust spēļu zāles, kā sabiedrībai nevēlamus iestādījumus. „Neatkarīgā Rīta Avīze” apraksta situāciju azartspēļu jomā.
Azartspēles – zars, uz kura sēž valsts
Pašreiz notiek mēģinājums pretrunīgās intereses sabalansēt topošajā Azartspēļu un izložu likumā. Tāpat kā alkohols un cigaretes, spēļu automāti vārdos tiek bargi pelti, taču praksē valdība ir ieinteresēta atkarības izraisošajos paradumos, jo tie garantē prāvus ienākumus.
Pērn azartspēļu nozare valsts un pašvaldību budžetā ieskaitīja 26 miljonus latu. Vien pusi no 2007. gada ienākumiem, un nozare skaidri pasaka – tā kā treknajos gados vairs nebūs nekad.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica, ka pērn nodokļi palielināti divas reizes un tālāka audzēšana jau varētu būt kaitīga nozares veselībai: „Valsts nevar zāģēt zaru, uz kura pati sēž.” Pagaidām gan nav runas par iespējamo nodokļu sloga palielināšanu azartspēlēm. Toties ar jauno likumu tiek virzītas citas nozīmīgas izmaiņas.
Vēlas kontrolēt interneta azartspēles
Pirmām kārtām valsts jaunajā likumā grib paredzēt interneta azartspēļu kontroli. Virtuālo spēļu organizatori nodokļus nemaksā, bet klientus no legālajām spēļu zālēm pārvilina pie sevis. Virtuālo spēļu organizatori ar klientu naudu dara, ko un kā grib.
Jaunais likums nelegāļus mudinās pārnākt uz legālo uzņēmējdarbības pusi ar bargām sankcijām, tajā skaitā serveru bloķēšanu, un nelielu nodokli – tie varētu būt 5% no neto apgrozījuma. Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs apliecina, ka pēc virtuālās spēles noteikumu sakārtošanas arī biedrības uzņēmumiem būtu interese iesaistīties šajā nišā. Bet pagaidām negodīgās konkurences dēļ legāliem tirgus spēlētājiem tā slēgta.
Azartspēļu biznesa idejiskās cīņas ar pašvaldībām
Darbs pie jaunā likuma buksē jau pāris gadu. Galvenais iemesls ir pašvaldību un spēļu organizatoru domstarpības. Šobrīd pašvaldībām ir likuma deleģētas iespējas ierobežot biznesu – piemēram, neatļaut jaunas spēļu zāles atvēršanu savā teritorijā. Šāds moratorijs, piemēram, ir noteikts Rīgā un kopš 2007. gada zāļu skaits galvaspilsētā palicis nemainīgs – 163, kaut gan gribētāju atvērt jaunas spēļu vietas būtu ļoti daudz.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele skaidro: „Mums te ir idejiskas cīņas. Pašvaldības ir vienīgais filtrs, kas vērtē azartspēļu izplatību konkrētā teritorijā.” Pret azartspēlēm pašvaldībām kopumā esot negatīva nostāja.
Savukārt Spēļu biznesa asociācija norāda, ka pašvaldības mēdz noteikt aizliegumus emociju un aizspriedumu iespaidā. Marcinkēvičs stāsta, ka tiesā pret Rīgu un citām pašvaldībām jau vērsušies vairāki uzņēmēji – lietas iet savu gaitu. Bet jaunajā likumā uzņēmēji aicina noteikt precīzus spēles noteikumus un pašvaldībām atņemt iespējas tos traktēt pēc saviem priekšstatiem.
Uzskatām, ka drastiska azartspēļu ierobežošana nāk par labu sabiedrībai, pretarguments ir citu valstu pieredze. Kopš Krievijā par legālām spēļu vietām pasludināti vien četri kazino, to skaits no 500 legāliem izaudzis līdz 800 nelegāliem. Pie radikāliem aizliegumiem kas līdzīgs notiktu arī Latvijā, pieļauj inspekcijas vadītāja Birne. Valsts vienīgi zaudētu nodokļu ieņēmumus, bet to vietā gūtu lielāku skaitu atkarīgo spēlmaņu.
