Vespa. Stila pērle vai zemē nomesta nauda?
“Kāpēc tev tas pļurzaks vajadzīgs,” vīpsnā meitene, savīkšķījusi seju jautājuma zīmē. Viņasprāt, motorollers ir zemē nomesta (liela!) nauda: “Tikpat labi var braukt ar velosipēdu, neiztērējot vairāk par dažiem desmitiem latu. Ja nu vienīgi tā būtu Vespa...” viņa piebilst.
Jā, tā ir Vespa. Itāļu panaceja ne tikai pilsētas benzīngalvām, bet arī stila aksesuārs meitenēm, foto un mākslas studiju modelis, iedvesmas avots epizodēm kino. Stila pērle, kurā ar baudu lūkojas miljoniem cilvēku jau gandrīz septiņdesmit gadus. Dažuprāt, tas ir tik skaists, ka tiktu nopirkts arī tad, ja nemaz nebūtu braucams. Tikai kā mēbele verandai, piemēram. Vai košs pagalma lukturis ar ādas sēdekli. Tik fotogēnisks, ka noteikti ir visvairāk bildētais rolleris, un kinopasaulē šo divriteņu braucamo var pārspēt vai nu tikai velosipēds, vai Harley Davidson.
Protams, protams, Vespa nav vienīgais ģībjamais – stila ziņā no Vespas neatpaliek arī daži Aprilia modeļi, tehniski atzīst par labiem arī citus eiropiešus un japāņus. Bet par tiem man nav ne jausmas. Toties priekšstats par kopdzīvi ar Vespu ir. It kā atliktu tikai iebakstīt ar pirkstu katalogā un... Tomēr šai ainavai ir arī pasmags rāmis, ko pacelt nemaz nav tik vienkārši. Jo, pirms slēgt uzbudinošo darījumu ar kādu motorollera pārdevēju, neizbēgami nākas ielūkoties savā maciņā.
Sasodīts – cena!
Tie, kam rolleris vajadzīgs tikai un vienīgi braukšanai un “stilam nav nozīmes”, risinājumi būs vienkāršāki. Reklāmas portālos var atrast pagalam lētus (Ls 100–200) lietotus kantainus xingilingi eksemplārus, kuru izcelsmes valsts, visticamāk, ir Ķīna vai varbūt Malaizija. Jauni būs par dažiem simtiem dārgāki un tuvosies paveca mazauto cenai.
Ar Vespām tik vienkārši nav. Pirmām kārtām tāpēc, ka visu Vespu māte (vai tēvs) Piaggio&C.s.p.a cenu latiņu nolikusi tur, kur to var aizsniegt tikai, pastiepjoties uz pirkstgaliem. Gan tāpēc, ka labas mantas radīšanai un attīstīšanai vajadzīga prāva nauda, gan itāļu marketologu noteikto cenu pozīciju dēļ. Palūkojoties jaunu Vespu ciparu listē, kļūst skaidrs, ka šis motorollers nebūs paviršs pirkums pat turīgam cilvēkam (tiesa gan, daži japāņu rolleri ir vēl dārgāki un var pārsniegt pat jauna automobiļa vērtības robežu – ap 10 000 eiro).
Lielo vai mazo?
Līdzīgi kā citiem ražotājiem, arī Piaggio liste sākas ar mazajiem 50 kubikcentimetru divtaktu rolleriem, kas pasaulē ir ne mazāk iemīļoti kā resnākie modeļi. Galvenais – tie ir krietni lētāki (ap Ls 1600) un iemieso to pašu nevainojamo stilu. Dūšīgākiem cena šūpojas starp 2000 un 3300 latu. Mazajām vespiņām ir nedaudz komplicētāka degvielas un eļļas savienība, mazāks maksimālais ātrums, degvielas patēriņš un riteņu diski, toties ar to nav jādodas uz tehnisko apskati un jāmaksā transporta nodoklis.
Iekšpilsētas vajadzībām ar mazo kubatūru Vespām pilnīgi pietiek (aptuveni 50 km/h), bet ceļojumiem uz jūrmalu vai Igauniju vairāk derēs 125 kubikcentimetru agregāti (līdz 100 km/h) un lielāki.
Vismazāko Vespu drīkst stūrēt ar mopēda vadītāja tiesībām, līdz pat maģiskajam ciparam 125 Vespu var vadīt ar B kategorijas jeb vieglā auto vadītāja tiesībām. Lielākām Vespām (GTS Super 300 vai GTV 300) der tikai A kategorijas apliecība.
Tādējādi daži pircēji atdziest jau pie mazajām Vespām un atgriežas pie lietotu rolleru sludinājuma, kur cipari atkarībā no stāvokļa, sezonas temperatūras un pārdevēja bezkaunības sliekšņa dzīvo starp 300 un 2000 latu (arī mana Vespa nav nekāda jaunava).
Tiesa, Latvijā izvēle nav liela – parasti piedāvājumā ir aptuveni 2–8 lietotas Vespas (kāpēc pārdot, ja labi kalpo?). Pa kādai var atrast Igaunijas portālos, nedaudz labāka situācija ir Lietuvā, kur daži izvērsuši tieši uz Vespām balstītu biznesu. Taču par Lietuvas Vespu legalitāti klīst kriminālas baumas (ja rodas šaubas, drošāk izvēlēties eksemplāru ar unikālu krāsojumu). Dzirdēts par ļoti veiksmīgiem pirkumiem Britu salās un citviet Eiropā, taču tie visdrīzāk ir atsevišķi laimes stāsti, jo labu Vespu cena turas augstu visur.
Runājot par cenām, nevar nepieminēt aksesuāru, t. i., vējstiklu, ķiveru, paklājiņu, somu, zvaniņu un citu rotaļlietu, zonu, kur acīmredzami cenas tiek pieskatītas ar tikpat garu finansiālo rīksti. Gumijas pankūka zem kājām – gandrīz 20, plastmasas kaste, kurā pat normālai fotosomai lāga nav vietas, – ap pusotru simtu, bikini izmēra atzveltnīte – 15... Saraksts ir garš un – cik smuks, tik skumjš. Kā te, tā Anglijā, visur līdzīgi. Ar to nu vespinatoram ir jārēķinās kā ar neizbēgamām analīzēm. Jo savādāk dārgā Vespa ir skaista, bet askētiska kā ola ar rokturiem. Sorry, bez rokturiem, jo – ja gribat atbilstošu krāsu, tie tomēr jāpiepērk par 40 latiem. Šai zortei katrs nieks ir zelta cenā.
P.S. Ķiveres pirkums (oriģinālie Vespa podi Ls 70–125) jāuzskata par neizbēgamu.
Ēst un gulēt
Daudz retāk nekā citiem, bet iesnas gadās arī Vespām. Vizīte pie daktera arī nav bezmaksas – oficiālais izplatītājs servisā var paprasīt 40 latu par apkopi. Tajā ietilpst reduktora eļļas (plus 3 lati) maiņa, variatora diagnostika, riepu spiediena kontrole, trosīšu, skrūvju pārbaude. Šāda apkope mazajām Vespām būtu veicama ik pēc 2000 kilometriem (parastam lietotājam aptuveni reizi sezonā), lielākajām – retāk. Zinātāji teic, ka hronisku likstu Vespām neesot. Biežākās nelaimes – virsbūves bojājumi pēc kritieniem, kaktu daktera pašdarbības sekas un pagriezienu slēdžu defekti. Dzinēji uzskatāmi par ilgmūžīgiem.
Vakarpusē Vespai derētu garāža, angārs, nojume, darbnīca pirmajā stāvā, kur tā naktī būtu pasargāta no lietus un garnadžiem. Nozagt, protams, var arī gaišā dienas laikā pilsētas centrā (ir precedenti), bet to nesmukumu var apgrūtināt ar dažāda kalibra riteņu ķēdēm (ap Ls 20–50), gan oriģināliem stūres saslēgiem, signalizācijām (līdz pat Ls 150), gan īpaši advancētiem imobilaizeriem (ap Ls 150).
Labā ziņa – tuvojoties sezonas beigām, sludinājumu portālos par pieticīgām cenām (Ls 10–15) tiek piedāvātas ziemošanas iespējas apsildāmās, apsargātās telpās ar pilnu konservāciju un mazgāšanu.
Prāvos sākotnējos izdevumus vēlāk vismaz daļēji var kompensēt brīvbiļete stāvēšanai uz jebkura trotuāra, kā arī relatīvi neliels degvielas patēriņš. Tomēr padilušāki un lielāki karburatoru dzinēji var patērēt pat 5 litrus uz 100 kilometriem. Jaunākie 125 kubikcentimetru dzinēji pēdējos gados tiek montēti ar degvielas iesmidzināšanu (ērtāk – motors nav jāsilda), kas varētu nedaudz samazināt rijību, tomēr uz 2 un pat 3 litru patēriņu nevajadzētu cerēt.
Turklāt jāpierēķina arī eļļas izlietojums – divtaktu dzinējiem 6–8 lati uz 800 kilometriem, lielākajiem četrtaktu motoriem – aptuveni 9 lati uz 3000–4000 kilometriem.
Rojs Maizītis / Foto: Rojs Maizītis, Shutterstock
