Saeimas apakškomisija atbalsta Nacionālo Attīstības Plānu
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisija otrdien atbalstīja Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam (NAP) projekta galīgo redakciju un nolēma sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu, aģentūrai BNS pavēstīja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienestā.
Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisija iesniegs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai lēmuma projektu par NAP virzīšanu apstiprināšanai Saeimā, un plānots, ka Saeima par NAP galīgo redakciju lems 20.decembrī.
"Nacionālais attīstības plāns nu ir ieguvis savu galīgo formu un saturu, un to virzīsim apstiprināšanai Saeimā. Šā dokumenta izstrādē, apspriešanā un uzlabošanā ir ieguldīts milzīgs darbs, un ceru, ka tajā izvirzītie mērķi arī reāli tiks sasniegti. NAP ir pirmais plānošanas dokuments, kas sasaistīts ar valsts budžeta finansējumu, un ir svarīgi šo sasaisti turpināt nākamajās finanšu plānošanās. Apakškomisija darbu turpinās, uzraugot un kontrolējot NAP īstenošanu," teica Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas NAP izstrādes un ieviešanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
No 247 priekšlikumiem, ko NAP projektam iesniedza Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, deputāti, Saeimas komisijas un frakcijas, Ministru kabinetā tika atbalstīti 202 ierosinājumi, apakškomisijas deputātus informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Mārtiņš Krieviņš.
Priekšlikumu iesniedzēji NAP vēlējušies uzsvērt latviešu tautas, valodas un kultūras, pilsoniskās apziņas nozīmi, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras lomu. Tāpat aicināts uzsvērt dabas resursu taupīgu izmantošanu, veselības aprūpes nozīmi, kā arī nepieciešamību nodrošināt reemigrācijas pasākumus.
Savukārt izglītības jomā priekšlikumu autori aicinājuši uzsvērt augstākās izglītības digitalizāciju, veicināt mūžizglītību, kā arī sasaistīt prakses iespēju studējošajiem ar darba iespējām pēc izglītības iegūšanas. Viens no plašāk komentētajiem jautājumiem NAP projektā bijis par atbalstu klasteriem un inovāciju atbalsta infrastruktūrai, kā arī par stimulējošu nodokļu politiku pētniecības un attīstības veicināšanai. Tāpat NAP aicināts kā vienu no prioritārajiem zinātnes virzieniem uzsvērt letoniku un nacionālo identitāti.
NAP projekta galīgajā redakcijā iestrādāti arī deputātu priekšlikumi veselības jomā, profesionālā un tautas sporta jomā, vietējo uzņēmumu atbalstam, kā arī par līdzsvarotu resursu sadalījumu starp pašvaldībām.
Krieviņš deputātiem apliecināja, ka mājasdarbs par NAP izstrādi līdz šā gada beigām ir izpildīts, un atzina, ka nākamais uzdevums ir saistīts ar publiskās administrācijas un transporta sektora reformu, kā arī visu ministriju turpmākās darbības stratēģijas izstrādi. PKC vadītājs arī pavētīja, ka plānoti informatīvi pasākumi dažādām sabiedrības mērķauditorijām – pensionāriem, jauniešiem, uzņēmējiem – par NAP mērķiem.
Apakškomisijas sēdē Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Edvīns Karnītis uzsvēra, ka, vadoties no līdzšinējā attīstības plāna īstenošanas pieredzes, jāņem vērā finansējuma iespējas, jāizstrādā konkrēts un stingrs rīcības plāns, kāda iepriekš nav bijis, un jānodrošina precīza un reāla NAP izpildes kontrole.
Jau ziņots, ka valdība 23.oktobrī konceptuāli atbalstīja NAP 2014.–2020.gadam galīgo redakciju, kas kalpos par pamatu Eiropas Savienības (ES) fondu sadales plānošanai. NAP tika iesniegts Saeimā, un tagad arī valdībai ir jāvērtē papildu priekšlikumi pirms plāna galīgās apstiprināšanas.
Kopumā NAP pasākumu realizācijai būs pieejami apmēram seši miljardi latu. Tostarp no Kohēzijas fonda būs pieejami apmēram 2,9–3,3 miljardi latu, no Lauku attīstības fonda – apmēram 1,1 miljards latu, bet valsts budžeta finansējums tautsaimniecības attīstībai tiek lēsts apmēram 700–800 miljoni latu. Tāpat NAP būs pieejams finansējums no ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kā arī privātais un pašvaldību finansējums.
NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, nosakot nozaru politiku un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. Nacionālajam attīstības plānam jākalpo par pamatu ES fondu 2014.–2020.gadam plānošanai.
Par NAP vadmotīvu izvirzīts ekonomikas izrāviens, savukārt par nākamā plānošanas perioda prioritātēm izvirzīta cilvēka drošumspēja jeb ikviena individuālā spēja rīkoties mainīgos apstākļos, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
BNS, Foto: Gatis Dieziņš/LETA
