Vācija ierobežo citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu tiesības uz pabalstiem
Vācijas valdība trešdien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz ierobežot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņu tiesības uz sociālajiem pabalstiem.
Grozījumus ierosinājusi nodarbinātības ministre Andreasa Nālesa, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), un tie paredz, ka tiem imigrantiem no citām ES dalībvalstīm, kas ierodas bez darba līgumiem, piecus gadus nebūs tiesību pretendēt uz pabalstiem, ko paredz sociālās apdrošināšanas sistēma "Hartz IV".
Likumprojekts sagatavots dažus mēnešus pēc tam, kad ES Tiesa atzina, ka citu dalībvalstu pilsoņiem Vācijā nav tūlītējas tiesības pretendēt uz pabalstiem.
ES pilsoņiem ir tiesības uzturēties citās dalībvalstīs līdz trīs mēnešiem, nekārtojot nekādas imigrācijas formalitātes, taču dalībvalstīm šajā laikā ir tiesības "atteikt jebkādus sociālās palīdzības pabalstus", lai tādējādi gādātu par savu sociālo sistēmu finansiālo stabilitāti.
Tiesa arī atzina, ka pabalstus drīkst atteikt, neizvērtējot katru individuālo gadījumu.
Saskaņā ar Vācijas Federālās nodarbinātības pārvaldes datiem janvārī sociālos pabalstus saņēma 440 000 citu ES dalībvalstu pilsoņu. Visvairāk viņu vidū bija poļu - 92 000, kam sekoja itāļi (71 000), bulgāri (70 000), rumāņi (57 000) un grieķi (46 000).
Nālesas idejai atbalstu paudušas arī municipalitātes. Pilsētu un municipalitāšu apvienības vadītājs Gerds Landsbergs intervijā laikrakstam "Die Welt" trešdien norādīja, ka pašreizējie likumi Vāciju var padarīt vēl pievilcīgāku imigrantiem.
"Pārvietošanās brīvība ES nenozīmē, ka ES pilsoņi var izvēlēties sociālo sistēmu ar visplašākajiem pakalpojumiem," uzsvēra Landsbergs.
Viņš piebilda, ka jaunajam likumam jānovērš sistēmas ļaunprātīga izmantošana un "zināma sociālā tūrisma forma".
Arī citu municipālo apvienību pārstāvji pauduši līdzīgu viedokli.
"Mums šis likums nepieciešams nekavējoties," norādīja Vācijas pilsētu apvienības vadītājs Helmūts Dedijs. "Pilsētas to gaida, lai tām nenāktos segt papildu sociālos tēriņus."
Viņš piebilda, ka likuma grozījumi ļaus novērst "līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos" no citu ES dalībvalstu pilsoņu puses.
Likumprojektam trešdien atbalstu pauda arī kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU).
"Ir pareizi, ka Nālesa aizver pastāvošo spraugu nekontrolētai imigrācijai sociālajā sistēmā," norādīja Bavārijas sociālo lietu ministre Emīlija Millere.
