Īrijas lauksaimniecības ministrs atbalsta Baltijas prasību izlīdzināt tiešmaksājumus

Rubiks uzrunā norādīja, ka atbalsta Īrijas valdības paveikto ekonomiskās krīzes seku pārvārēšanā, ņemot vērā Īrijā notikušos referendumus, kuros tauta skaidri izteica savu viedokli un kuros valdība ieklausās. Taču viņš uzsvēra, ka pretēji Īrijas valdībai, kas ieklausās savos pilsoņos, Eiropas Savienība (ES) pagaidām nav ieklausījusies Baltijas lauksaimnieku prasībās. "Pretēji tam Baltijas valstu zemnieki joprojām ir neapmierināti ar tiešmaksājumu izlīdzināšanas priekšlikumu, ko EP Lauksaimniecības komiteja atbalstīja savā balsojumā. Protestējot pret nevienlīdzību, zemnieki dedzina 400 ugunskuru gar "Via Baltica" ceļu," klāstīja Rubiks.

Savukārt Īrijas lauksaimniecības ministrs, atbildot uz Rubika jautājumu par iespējamo vidējā tiešmaksājuma līmeni, teica, ka Baltijas valstu prasības ir pamatotas un atbalstāmas un pašlaik notiek darbs ar konkrētajiem skaitļiem, bet gala skaitlis tomēr vēl nav pieejams.

Rubika teikto atbalstīja arī EP Lauksaimniecības komitejas viceprezidents Janušs Voicehovskis (Janusz Wojciechowski), uzsverot, ka esošā nevienlīdzība tiešmaksājumu sadaļā ir diskriminācija un neatbilst ES Lisabonas līgumā minētajām prasībām par vienlīdzību.

ES prezidenta Hermana van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājumu apmērs 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā. Tomēr Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar van Rompeja piedāvājumu, jo tiešmaksājumu izlīdzināšana līdz pieprasītajiem 80% no vidējā ES tiešmaksājumu apmēra paredzēta pakāpeniski septiņu gadu laikā, kā arī ir būtiski samazināts finansējums Lauku attīstības fondā. Sarunas par piedāvājumu Latvijai ES daudzgadu budžeta 2014.–2020.gadam ietvaros turpinās.

Pašlaik Latvijas lauksaimniekiem ES tiešmaksājumi tiek maksāti 83 eiro par hektāru. Iepriekš Eiropas Parlamenta priekšlikums par tiešmaksājumu apmēru no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai piedāvāja 176 eiro par hektāru.