Ātros kredītus pieprasa atmaksāt cilvēkiem, kuri tos nemaz nav ņēmuši. VIDEO
Lai nonāktu parādu jūgā, ne vienmēr ātrais kredīts jāņem pašam. Ik pa laikam izdodas notvert krāpniekus, kas uz sveša vārda paņem kredītu. Netrūkst arī cilvēku, kas uzticas svešiniekiem un kļūst par viņu upuriem.
Preilēnietes Ivetas Sudnikas kontā 20. novembrī no vairākām ātro kredītu kompānijām kopsummā ieripoja 200 latu, kuri momentā tika pārskatīti kādam Maksimam Škizardlovskim. Tagad Iveta saņēmusi vēstuli, kurā viņai tiek pieprasīts atmaksāt 200 latus plus 88 latu liels līgumsods, vēsta LTV „Panorāma”. Pati Sudnika stāsta, ka ir šokā – viņa nevienam neesot devusi savas internetbankas datus un arī kredītus nav prasījusi, tāpat viņa arī nepazīst nevienu cilvēku ar uzvārdu Škizardlovskis. Viņa tagad uzrakstīja iesniegumu policijai.
„Panorāmā” vērsusies arī kāda 20 gadus veca puiša vecmāmiņa. Viņas mazdēlam ir garīgā atpalicības problēmas un piešķirta 2. grupas invaliditāte. Negodprātīgi puiša paziņas no viņa izkrāpuši bankas konta datus un uz to paņēmuši ātros kredītus 910 latu apjomā (2. februāri – 400, bet 4. februārī - 510 latus). Mazdēls kļuvis par upuri paziņu darbībām un tagad no viņa tiek pieprasīta kredītu atmaksa. Puiša vecmāmiņa vaino ne tikai mazdēla paziņas, bet arī ātro kredītu devējus, kuri naudu ar vieglu roku piešķīruši cilvēkam, kura ienākumi neatļauj atmaksāt tik lielus kredītus.
Izrādās, ka arī policijai šādi noziegumi nav sveši. Netrūkst arī cilvēku, kas uzticas svešiniekiem un kļūst par viņu upuriem. Piemēram, pērn policijai izdevies aizturēt kādu krāpnieku, kurš ātro kredītu slazdā ievilinājis vismaz 42 cilvēkus. Viņš atradis cilvēkus, kuri par 10 - 15 latiem mēnesī esot piekrituši atvērt bankas kontus, jo krāpnieks stāstījis, ka viņa firmai bankas konti ir bloķēti un tāpēc viņš ar desmitnieku mēnesī atalgos cilvēku, kurš viņam ļaus izmantot savu bankas kontu. Desmitnieks, protams, bija sīkums salīdzinājumā ar tiem vismaz piecarpus tūkstošiem latu, ko krāpnieks paņēmis ātrajos kredītos uz šiem lētticīgo labdaru bankas kontiem.
Arī ātro kredītu kompānijas „4finance” izpilddirektors Toms Jurjevs teic, ka firma saņēmusi vairākus desmitus iesniegumus no apkrāptajiem cilvēkiem. Jurjevs gan teic, ka gadījumos, kad pierādās, ka cilvēks ir apkrāpts, no viņa „4finance” kredīta atmaksu nepieprasa.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa saka, ka pagaidām vēl neviens apkrāptais, kuram tiek pieprasīts atmaksāt īstenībā nesaņemtu ātro kredītu PTAC nav vērsies. Vienlaikus Vītoliņa arī uzsver, ka likumdošanā nav noteikts, kā rīkoties šādi apkrāptiem cilvēkiem.
