Saistībā ar zirgu gaļas skandālu PVD gatavojas ņemt gaļas paraugus

Viņa gan norādīja, ka problēmas sagādās apstāklis, ka PVD nav piešķirts finansējums šādu ārpuskārtas izmeklējumu veikšanai, tādēļ to nāksies pieprasīt.

Meistere arī sacīja, ka PVD inspektori, veicot pārbaudes pārtikas tirdzniecības uzņēmumos, jau pievērš pastiprinātu uzmanību gaļas izstrādājumiem un gaļai, to izsekojamībai, tostarp marķējumam un pavaddokumentos norādītajai informācijai.

"Zirga gaļu pārtikas ražošanā drīkst izmantot, taču ražotājam tas ir jānorāda produkta marķējumā, pretējā gadījumā tā ir patērētāju maldināšana. PVD jau ir noskaidrojis, ka lielākie Latvijas lielveikalu tīkli nav saņēmuši zirga gaļas izplatītāju - firmu "Comigel" un "Findus" - produkciju un nesadarbojas ar minētajām firmām," sacīja Meistere.

Viņa arī atgādināja, ka gaļas pārstrādes uzņēmums ražošanā drīkst izmantot legālā kautuvē kauta dzīvnieka gaļu, kuras izcelsmi tas var pierādīt. Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuros PVD pārbaudes veic vismaz trīs reizes gadā, ir jāspēj pierādīt ražošanā izmantoto izejvielu izcelsme un pierādījumi ir jāsniedz arī dokumentāli.

Kā ziņots, EK vakar paziņoja, ka aicinās visas ES dalībvalstis no 1.marta veikt dezoksiribonukleīnskābju (DNS) testus liellopa gaļas produktiem, lai pārbaudītu, vai tajos nav zirga gaļa. Ja EK šādu lēmumu pieņems, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm.

Ieteikums veikt DNS testus trīs mēnešus ir daļa no plāna, kuru EK izstrādājusi Eiropas zirga gaļas skandāla apturēšanai, sacīja ES veselības komisārs Tonio Borgs, noslēdzoties skandāla skarto valstu ministru sarunām Briselē. EK arī ierosinās ES dalībvalstīm pārbaudīt zirga gaļu, lai konstatētu, vai tajā nav veterinārijas medikamenta fenilbutazona, kas var būt bīstams cilvēkiem, sacīja Borgs.

ES priekšlikums piektdien tiks izskatīts ES Pārtikas ķēdes un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas (SCOFCAH) ārkārtas sanāksmē, kas izsludināta saistībā ar skandālu par zirga gaļas tirdzniecību Eiropā, uzdodot to par liellopa gaļu. Ja komiteja piekritīs šim priekšlikumam, tas tiks apspriests ES valstu lauksaimniecības ministru sarunās, kas paredzētas 25.februārī, sacīja Borgs.

Kā jau vēstīts, Eiropā spēkā pieņemas skandāls, kas pamatīgi satricinājis pārtikas ražošanas nozari, proti, produktos, kuru sastāvā uzrādīta 100% liellopu gaļa, atklāta arī zirgu gaļa. Šie produkti tika tirgoti Zviedrijā, Lielbritānijā, Francijā un, iespējams, arī citās Eiropas valstīs.

Lai gan zirgu gaļa vēl neapdraud patērētāju veselību, atbildīgie dienesti pauduši satraukumu, ka gaļa varētu saturēt veterināro medikamentu fenilbutazonu, kas bieži tiek izmantots zirgu ārstēšanā. Šāda gaļa gan varētu apdraudēt cilvēku veselību, un to pārtikā lietot nav atļauts.

Kamēr Lielbritānijā zirgu gaļas ēšana netiek uzskatīta par pieņemamu, Francijā, Ķīnā, Krievijā, Kazahstānā un Itālijā tā tiek lietota uzturā. Eksperti secina, ka zirgu gaļas uzdošana par liellopu gaļu bijusi ļoti ienesīga. "Liellopu gaļa kilogramā maksā četrus eiro (2,81 latu), kamēr zirgu gaļa nemaksā vairāk par 90 centiem (63 santīmiem)," laikrakstam "The Irish Times" skaidro profesors Patriks Vols. "Šī ir krāpšanās milzīgā apmērā. Un cilvēki, kas aiz tā stāv, pelnīja milzu naudu."