Elitāras klīnikas iekasē soda naudu, ja pacients neierodas pieteiktajā vizītē
Ne tikai ārvalstīs, arī Latvijā dažas klīnikas noteikušas sankcijas, ja pacienti neierodas uz iepriekš pieteikto vizīti, piemēram, iekļauj viņus "melnajos sarakstos" vai piemēro soda naudu.
Šāda prakse gan nav novērojama ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, bet gan privātos medicīnas centros.
Viena no šīm privātklīnikām ir "Premium Medical", kura dokumentā par pakalpojumu saņemšanas kārtību klīnikā paredzēja un iestrādāja prasību informēt klīniku, ja nav laikus iespējams ierasties uz pieteikto vizīti. "Ja pacients nav informējis klīniku, viņu var iekļaut tā dēvētajā "melnajā sarakstā," apstiprina klīnikas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.
Tas nozīmē, ka klīnikas darbinieki var nereģistrēt klientu jaunai vizītei. Ja klients tomēr vēlas turpināt apmeklēt klīniku, viņam tāda iespēja tiek dota, samaksājot soda naudu - 10 latu.
Bārzdiņš pamato, ka "klīnikā tiek ļoti tiek cienīti gan ārsti un pārējais medicīniskais personāls, gan klienti un viņu laiks", tādēļ, lai pēc iespējas nodrošinātu korektu attieksmi pret abām pusēm, šāda kārtība ieviesta jau no klīnikas darbības sākuma. Esot ņemta vērā citu valstu pieredze.
Klients par šiem noteikumiem uzzina klīnikas mājas lapā, kā arī par to informē klīnikas Zvanu centra un reģistratūras darbinieki.
Līdzīga prakse ir arī citos medicīnas centros, izpētīja aģentūra BNS.
"Veselības centra 4" vadītājs Māris Rēvalds atzina, ka arī viņa vadītās ārstniecības iestādes mediķi ar šo problēmu ikdienā saskaras, tomēr nekādi mēri pret pacientiem netiek pieņemti.
"Par [pacientu nedisciplinētību] ārstniecības iestādes pārdzīvo," saka Rēvalds. Soda naudu iekasēšanu Rēvalds neuzskata par labāko risinājumu. Viņš spriež - lai naudu iekasētu, pacientam ir jāierodas klīnikā, taču uzzinot par sankcijām, viņš, visticamāk, medicīnas centram būs zaudēts pacients.
Līdzīgi kā citas ārstniecības iestādes, "VC4" dienā pirms vizītes apzvanot pacientus, tomēr tāpat neierodoties apmēram 10 % pierakstīto pacientu. Problēma akūtāka ir mazo pacientu vidū, neierodas ap 20% bērnu, saka Rēvalds.
Pacientu neierašanās problēma saasinoties arī gripas epidēmijas laikā vai arī ļoti sliktos laika apstākļos, kad pacienti nevēlas pamest māju vai nespēj laikā atbraukt.
Pēc Rēvalda teiktā, dažas klīnikas mēdz izmantot vēl arī citu "cīņas" paņēmienu - ja, piemēram, uz kādu procedūru kursu pieteicies apdrošināts pacients un nebrīdinot neierodas uz vizīti, tad klīnika "novelk" no viņa polises attiecīgo naudas summu.
"Apdrošinātājam uzrāda, ka pacients bijis [uz vizīti]. Tā rīkoties nav godīgi, tas nav risinājums. Pacienti nav apmierināti ar šādu rīcību vai pat mēģinājumiem," atzīst Rēvalds.
Vēl atsevišķas privātklīnikās norādīja, ka par sankciju ieviešanu domāts, taču tas esot tehniski grūti risinājums – lai iekasētu soda naudu, pacientam ir jābūt ieinteresētam atgriezties klīnikā, tāpēc drīzāk to var darīt iestādes, kurās iziet ilgāku ārstniecības procedūru kursu.
Bērnu slimnīcā, kur pacientu neierašanās dēļ nenotiek aptuveni 20 % konsultāciju uz izmeklējumu, par sankcijām pat nevar domāt, jo slimnīca pilda valsts pasūtījumu – par bērnu veselības aprūpi maksā valsts, sacīja slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Romēna Namniece.
BNS, Foto: Ieva Čīka/LETA
