Par projekta Kupravā uzraudzību LIAA ierosinātas piecas disciplinārlietas

Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) veiktā audita rezultātiem, raidījums ziņo, ka iespējamā Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošanas gadījumā Kupravā atklājusies virkne trūkumu projektu uzraugošās LIAA darbībā.

"De facto", analizējot LIAA veiktās darbības, norāda uz virkni nepilnībām. Proti, 2006.gada 19.decembris LIAA noslēdza līgumu ar "Lateast" par ražotnes izveidi. Pēc nepilniem diviem gadiem – 2008.gada 29.jūlijā – aģentūra veica pirmo pārbaudi rūpnīcā uz vietas, lai lemtu, vai uzņēmumam var izmaksāt naudu. Tā bija negatīva.

Tā paša gada augustā uzņēmumu apseko vēlreiz, trūkumi tika novērsti un LIAA 2008.gada 14.augustā izmaksāja "Lateast" atbalsta summu – 597 233 latus. Taču jau pēc dažiem mēnešiem uzņēmuma apgrozījums ir nulle un tāds tas saglabājas visus turpmākos gados līdz pat šai dienai. Arī darbinieku skaits dažu gadu laikā no 10 samazinās līdz nullei, ziņo raidījums.

Pirmā pārbaude LIAA bija jāveic līdz 2010.gada 31.septembrim. Aģentūra to neveica un tai arī nav dokumentēti iemesli, kāpēc. Šajā gadā pats "Lateast" LIAA informēja, ka saimnieciskā darbība pārtraukta. Aģentūra uz to reaģēja ar vēstuli, kurā dod iespēju darbību līdz nākamajam gadam atjaunot, ja ne – projektam piemēros finanšu korekciju 5% apmērā.

Tikmēr laiks rit un paiet vēl gads. Tikai 2011.gada 13.maijā – divus gadus pēc naudas izmaksāšanas – LIAA veic gada pārskatu pārbaudi. Secina, ka jāveic pārbaude projekta īstenošanas vietā Kupravā un to ieplāno tā paša gada 8.augustā. Taču – atkal nekā. Aģentūra pārbaudi atceļ, bez pamatojuma, vēsta raidījums.

"De facto" ziņo, ka LIAA neko nedara vēl vienu gadu. Kārtējo pārbaudi aģentūra veica 2012.gada 26.septembrī un lai gan tajā tiek konstatēti iespējami līguma pārkāpumi, aģentūra atkal neko nedarīja, jo atbildīgais darbinieks secināja, ka jau gandrīz gadu atpakaļ projekta uzraudzības periods beidzies.

Aģentūras bezdarbību gan glābj tas, ka vēl pērna gada februāri tā uzņēmumam nosūtījusi vēstuli, kurā piedraudēja ar finanšu korekciju jau 20% apmērā, taču atkal – EM auditā secināts, ka tālāk LIAA nav rīkojusies atbilstoši procedūrai, jo šo korekciju nepiemēroja.

Aktīvi rīkoties LIAA sāka tikai šā gada janvārī – pēc "De facto" sižeta, nosūtot uzņēmumam vēstuli par visa saņemtā atbalsta atmaksāšanu. Tas gan notika pēc tam, kad par projektu bija ieinteresējusies arī Ekonomikas policija, piebilst raidījums.

"Mēs konstatējām, to, ka šī pēc uzraudzība tika veikta novēlota un šis ir būtiskākais pārkāpums, kas tika konstatēts konkrētā gadījumā," raidījumam sacīja EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.

EM ierēdņi secinājuši, ka Kuprava esot izņēmuma gadījums, citu projektu uzraudzībā šādi pārkāpumi neesot pieļauti – tie vismaz nav konstatēti veiktajā pārbaudē. Un ministrija min tos pašus attaisnojumus, ko savulaik LIAA – pat ja darbības būtu veiktas savlaicīgi, naudu tik un tā neatgūtu. "Veicot šo te uzraudzību, diemžēl atgūt fondu līdzekļus nebūtu iespējams, jo šie piešķirtie līdzekļi ir apķīlāti, un ņemot vērā to, ka aģentūra ir nenodrošinātais kreditors, mums visdrīzāk nebūs iespējams šos līdzekļus atgūt," sacīja Valantis.

Savukārt LIAA ierosinātas piecas disciplinārlietas. Par kuru darbinieku rīcību tās ierosinātas un par kādiem iespējamiem pārkāpumiem – to aģentūra gan neatklāj. Saskaņā ar LIAA šefa Andra Ozola lēmumu šāda informācija atzīta par ierobežotas pieejamības.

"LIAA direktors 20.martā ir pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pieciem LIAA ierēdņiem, lai atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 4.pantam vispusīgi noskaidrotu lietas apstākļus, konstatētu disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, apzinātu tā sekas un citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas izskatīšanā. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu disciplinārlietu materiāli kā informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, ir iekļauti Ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā, tāpēc sīkākus komentārus LIAA nesniegs," rakstiskā atbildē "De facto" norādījusi LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Ozols ir saslimis un tāpēc kameras priekšā komentārus nesniedza. "Netiek gan izslēgts, ka Kupravas gadījums varētu kalpot par iemeslu, lai izvērtētu arī paša Ozola atbildību. Jo, lai arī retorisks, tomēr jautājums paliek – kāpēc virkne uzņēmumu sūdzas, ka LIAA viņus uzrauga tik stingri, ka nav pat iespēja elpu atvilkt, kamēr Kupravas gadījumā gadu no gada aģentūra darīja tieši neko?," norāda raidījums.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis ekonomikas ministram Danielam Pavļutam iesniegt paskaidrojumus par to, kāpēc LIAA ir pieņēmusi uzņēmuma "Lateast" attīstīto māla granulu ražotni.

2009.gada beigās "Lateast" sāka ražošanu Kupravā testa režīmā. "Lateast" iegādājās māla granulu ražošanas līniju 1,2 miljonu latu vērtībā. Ražošanas līniju veidoja māla sasmalcinātājs, sajaucējs, granulēšanas iekārta, keramiskā krāsns un fasēšanas iekārta. Jaunā ražošanas līnija spēja saražot aptuveni vienu tonnu māla granulu stundā.

Lai iegādātos māla granulu ražošanas līniju, "Lateast" saņēma valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējumu 597,2 tūkstošu latu apmērā. Māla granulas izmantojamas ūdens attīrīšanas filtru un būvmateriālu izgatavošanā.

Vēstīts arī, ka   LIAA nolēmusi no māla granulu ražotnes, kas tā arī nav sākusi darbu, īstenotājiem "Lateast" atprasīt visus savulaik ņemtos Eiropas fondu līdzekļus vairāk nekā pusmiljona latu apmērā.

Saražoto produkciju "Lateast" galvenokārt plānoja eksportēt uz Ukrainu, Horvātiju un Japānu. "Lateast" dibināts 2005.gadā, uzņēmuma īpašnieki ir vairākas privātpersonas, un tā pamatkapitāls ir 1,375 miljoni latu.

BNS, Foto: Andrejs Baburovs / LETA