Kaislības ap medikamentu tirdzniecību: zāles grib tirgot ārpus aptiekām

Brīvāku zāļu tirdzniecības noteikumu atbalstītāji teic, ka tie par labu nāks mazāko novadu un lauku iedzīvotājiem, jo tieši lauku reģionos aptieku skaits samazinās un lauciniekiem vairs nav iespēju iegādāties medikamentus, kas apdraudot viņu veselību.

Interneta aptieku nozares pārstāve Inese Kaktiņa Kasjauns.lv uzsvēra, ka ir izveidojusies ačgārna situācija - lai arī ir atzīts, ka kopējais aptieku skaits mūsu valstī ir liels, tomēr vairums no tām koncentrējas reģionu centros, bet mazajos novados (arī turīgajos Pierīgas) aptieku pieejamība kļūst aizvien ierobežotāka. Mūsdienās to lieliski varētu veicināt interneta tirdzniecība, kas atrisinātu medikamentu pieejamību arī novados. Tomēr valsts šo iespēju būtiski aizkavē, pārliecināta Kaktiņa:

„Ir visai pašsaprotami, ka medikamentu tirdzniecība ir stingri jāuzrauga un arī jākontrolē. Tomēr tikpat labi jāapzinās, ka mūsdienās interneta tirdzniecība ne ar ko būtisku neatšķiras no tirdzniecības ierastajā vidē. Gluži pretēji - šo digitālo nozari ir iespējams pārraudzīt vēl ērtāk un vienkāršāk kā ierasto tirdzniecību. Diemžēl, Latvijā šīs izpratnes no politikas veidotājiem nav, lai arī tas lieliski nodrošinātu legālu aptieku un farmaceitu klātesamību ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam jebkurā novadā, pagastā vai pat viensētā.”

Internetā vēlas tirgot arī recepšu medikamentus

Viņa skaidro, ka pašlaik jebkurš komersants internetā var tirgot medicīnas preces, uztura bagātinātājus, un citas preces, izņemot recepšu un bezrecepšu medikamentus. Toties reģionu iedzīvotāji taujājot pēc iespējas internetā iegādāties arī recepšu medikamentus.

Te gan jāteic, ka internetā nevar tirgot recepšu medikamentus, bet bezrecepšu gan var iegādāties. Bezrecepšu medikamentus globālajā tīmeklī var tirgot tās aptiekas, kas izņēmušas speciālas licences, Kasjauns.lv paskaidroja Veselības ministrijā. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders Kasjauns.lv teica, ka šo iespēju ir izmantojušas tikai trīs aptiekas. Piemēram, Jelgavas Pils aptieka ar interneta starpniecību piedāvā bezrecepšu medikamentus iegādāties visā Latvijā. Tāpat aptieka internetā piedāvā saņemt arī farmaceita konsultācijas.

Medikamentu tirdzniecība ārpus aptiekām nevis uzlabos, bet gan kaitēs veselībai

Zāles nevar nopirkt arī benzīntankos vai lielāko veikalu plauktos, kā to ierosina Latvijas Tirgotāju asociācija. Pret šādu iespēju kategoriski iebilst gan mediķi, gan Veselības ministrija.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska Kasjauns.lv teic, ka atsevišķās Rietumeiropas valstīs bezerecepšu medikamentus piedāvā gan lielveikalos, gan benzīntankos, bet Latvijā šis ierosinājums ir „baltiem diegiem šūts”. Viņa uzsver, ka medikamentu pārdošana ārpus aptiekām cilvēkiem nevis veselību uzlabos, bet gan tai nodarīs kaitējumu. Tā ir spekulācija un bizness uz nabadzīgāko pacientu neinformētību, skarba ir Kozlovska.

Cilvēks, pērkot zāles ārpus aptiekas, nevar iegūt profesionāla mediķa vai farmaceita konsultāciju, tāpat mūsu sabiedrība arī pietiekami nav izglītota, lai iztiktu bez speciālista konsultācijas. Varbūt ar laiku šādu tirdzniecību ārpus aptiekām varētu atļaut, bet ne tagad, saka Kozlovska.

Savukārt Veselības ministrijas pārstāvis Šneiders ministrijas nostāju formulēja strikti: „Ministrija  pārstāv  viedokli, ka gan recepšu,  gan bezrecepšu medikamenti būtu jātirgo aptiekās, kur pircējam ir pieejama arī farmaceita konsultācija. Jāņem  vērā,  ka  nepareiza  zāļu  lietošana  var  ne vien nesniegt vēlamo efektu,  bet pat negatīvi  ietekmēt  veselību,  tādēļ  medikamentu iegādē pacientiem ir  jākonsultējas ar ārstu un farmaceitu. Savukārt zāļu brīva pieejamība  var radīt riskus pacienta veselībai, tādēļ Veselības ministrija neplāno mainīt regulējumu medikamentu tirdzniecībai.”

Aptieku skaits tomēr nesamazinās

Jāuzsver,  ka  aptieku skaits Latvijā pēdējos gados būtiski nav mainījies – to skaits ir ap  800. Ja dziļās krīzes gados bija tendence, ka aptieku skaits ik gadu samazinājās par pāris procentiem (2010. gadā par 1,2%, bet 2011. gadā par 2%), tad tagad tas ir apstājies. Piemēram, pērnā gada sākumā Latvijā bija 782 vispārējā tipa aptiekas, bet šī gada jūnija sākumā to skaits jau bija 820 (281 no tām – Rīgā). Tas nozīmē, ka pusotra gada laikā aptieku skaits ir pieaudzis vairāk nekā par 30.

Aptieku skaits strauji pieauga gadsimta sākumā un treknajos gados tas kāpa. Pirms tam mums bija jāiztiek ar daudz mazāku aptieku skaitu: piemēram, 1996. gadā Latvijā bija tikai 593 aptiekas. Te gan jāpiemin, ka šobrīd vairākos novados ir tikai viena aptieka, piemēram, Amatas, Grobiņas vai Zilupes. Savukārt vairākos novados, piemēram, Garkalnes, Nīcas, Sējas un Tērvetes to nav vispār.