Par prakses vietām uzņēmumiem sola ar nodokļiem neapliekamas stipendijas

Uzņēmumus iesaistīties sistēmā varētu ieinteresēt ar sociālo nodokli neapliekamas stipendijas, biznesa portāla ”Nozare.lv” rīkotajā diskusijā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds Latvijai norāda, ka Latvijā ir viens no lielākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā un iesaka šo problēmu risināt, arī īstenojot reformas profesionālās izglītības sistēmā. Bez darba šī gada 1.ceturksnī no kopējā darba meklētāju skaita 22,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

"Ja Latvijas 22,2% salīdzinām ar tādu valsti kā Vācija, kur jauniešu bezdarba līmenis ir aptuveni 10%, tad, protams, šis skaitlis ir liels. Ja salīdzinām ar tādām valstīm kā Spānija un Grieķija, kur jauniešu bezdarba līmenis ir ap 60%, tad Latvija neizskatās tik briesmīgi. Tomēr jāatzīst, ka jauniešu bezdarba problēma arī Latvijā ir būtiska, bet varbūt ne tik dramatiska kā Spānijā," sacīja Dombrovskis.

Lai uzlabotu jauniešu iespējas pēc arodskolas atrast darbu, Izglītības un zinātnes ministrija domā par Vācijas duālās izglītības modeļa pārņemšanu, norādīja ministrs.

"Būtībā tas nozīmē to, ka pieņemam jaunieti profesionālās izglītības sistēmā tikai tad, ja viņš ir spējīgs noslēgt līgumu ar uzņēmumu, kurā šim jaunietim tiks nodrošināta prakses vieta. Šādā veidā uzņēmums jau it kā signalizē par to, ka šis jaunietis pēc skolas pabeigšanas uzņēmumam, visticamāk, būs nepieciešams. Tas rada diezgan augstu varbūtību, ka jaunietis pēc duālās izglītības - trīs dienas uzņēmumā, divas dienas skolā vai otrādi - būs nodrošināts ar darbu," skaidroja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka prakses vietu piedāvājums būs atkarīgs no tā, kādas vajadzības pēc darbaspēka ir uzņēmumiem, un jautājums ir par to, cik liels ir to uzņēmumu skaits, kuri varētu iesaistīties šajā sistēmā. Ja šo uzņēmumu skaits nebūs liels, acīmredzot izveidosies situācija, ka ar prakses vietām varēs nodrošināt tikai, piemēram, kādus 10% no visiem tiem jauniešiem, kuri apsver iespēju iegūt profesionālo izglītību.

Dombrovskis sacīja, ka duālo izglītības sistēmu var panākt tikai ar ļoti plaša uzņēmumu loka dalību sistēmā. Vācijā šī sistēma tiek realizēta ar kameru starpniecību un sistēmā piedalās aptuveni pusmiljons uzņēmumu, jo dalība kamerās Vācijā uzņēmumiem ir obligāta. Latvijā uzņēmumu skaits ir starp 60 000 un 70 000, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri ir aptuveni 7000 līdz 8000 uzņēmumi. Pat ar nosacījumu, ka duālās izglītības sistēmā iesaistās visi LDDK un LTRK biedri, tas nav ne tuvu kopējam uzņēmumu skaitam.

"Tātad mums jāsper vai nu tāds drosmīgs solis kā Vācijā un jānosaka, ka dalība kamerās jeb asociācijās ir obligāta, vai arī jāizmēģina otrs variants - nodokļu stimuli attiecībā uz prakses vietām un stipendijām. Protams, jābūt stingriem nosacījumiem, jo Finanšu ministrijai noteikti radīsies bažas, vai tādējādi netiks dota iespēja izvairīties no nodokļu maksāšanas," sacīja ministrs.

Dombrovskis skaidroja, ka nosacījumi varētu būt tādi, ka, pirmkārt, praktikants ir kādas arodskolas audzēknis un piedalās duālās izglītības sistēmā. Otrs nosacījums varētu būt uzņēmuma dalība kamerā jeb asociācijā. Trešais nosacījums būtu stipendijas apmēra noteikšana un tās izmaksāšanas perioda noteikšana.

"Ar to mēs varētu mēģināt ieinteresēt uzņēmumus piedalīties duālās izglītības sistēmā, un šādi nosacījumi varētu būt tas, ar ko mēs varētu pārliecināt Finanšu ministriju, valdību un plašu sabiedrību par duālās sistēmas nepieciešamību. Piemēram, stipendijā praktikantam drīkstētu izmaksāt noteiktu summu, kura vispār netiktu aplikta ar sociālo nodokli," sacīja Dombrovskis.

Duālā profesionālā izglītība Latvijā var tikt ieviesta vairākos veidos. Viens no tiem ir elastīga mācību plāna veidošana atbilstoši profesijas specifikai, piemēram, teorētiskās mācības skolā un prakse uzņēmumā mijas pa dienām - divas dienas skolā, trīs dienas uzņēmumā, vai pa nedēļām - viena nedēļa skolā, viena uzņēmumā, vai arī pa mēnešiem - viens mēnesis skolā un viens uzņēmumā.

Vēl viens duālās izglītības elements ir sadarbība ar nozares uzņēmumiem, kas izpaužas kā līguma noslēgšana starp uzņēmumu un audzēkni, sākot mācību procesu. Mācekļa pienākums būtu šim uzņēmumam regulāri atskaitīties par mācību rezultātiem, vienlaikus viņam tiktu dotas tiesības īstenot praksi un kvalifikācijas praksi jeb darbu šajā uzņēmumā. Turklāt par darbu uzņēmumā būtu noteikta atlīdzība atbilstoši paveiktajam darbam un kvalitātei.

Ir arī citi duālās profesionālās izglītības elementi, kuru ieviešanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija jau ir aicinājusi izvērtēt desmit Latvijas profesionālās izglītības iestādēm sadarbībā ar nozares uzņēmumiem. Uzņēmumi šo ideju ir konceptuāli atbalstījuši - starp tiem ir AS "Latvijas Valsts meži", mežsaimniecības uzņēmums SIA "R-Grupa", mašīnbūves uzņēmumi SIA "Bucher Schoerling Baltic" un "AMO Plant", auto akumulatoru ražotājs SIA "AKG TTL" un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija.

LETA